Līdzīgi kā pēdējo dienu protestos Lielbritānijā, Grieķijā un Portugālē arī Briseles sabiedriskais transports nekursēja. Pasažierus pārvadāja vien dažas metro un tramvaju līnijas, bet, pēc arodbiedrību sniegtās informācijas, Briseles ielās izgāja vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku.
Demonstrācijā piedalījās metālapstrādes, valsts sektora darbinieki,, tostarp skolotāji, dzērienu ražošanas un celtniecības nozarēs strādājošie, kas pārstāv trīs lielākās Beļģijas arodbiedrības.
Sociālistiskās arodbiedrības FGTB pārstāve Anna Delemenne skaidroja, ka "mums ir apnicis maksāt par baņķieru kļūdām". "Tā vietā, lai samazinātu bezdarbnieku pabalstus, vajadzētu samazināt bonusus tirgotājiem un dividendes akcionāriem," viņa teica, piebilstot, ka Beļģija kļuvusi par "fiskālo paradīzi bagātajiem un fiskālo elli tiem, kam jāceļas agri no rītiem".
Valdība plāno samazināt bezdarbnieku pabalstus, ierobežot priekšlaicīgu pensionēšanos un samazināt vai iesaldēt valsts sektora izdevumus.
Frankofonās Sociālistu partijas līderis Elio di Rupo nākamnedēļ, gaidāms, jau pirmdien, stāsies premjerministra amatā pēc tam, kad šonedēļ Beļģijas politiķi beidzot spēja vienoties un izbeigt politisko krīzi, kuras dēļ Beļģija 19 mēnešus nevarēja izveidot valdību.
Sešu politisko partiju koalīcijai jāvienojās nākamgad valsts budžeta izdevumus samazināt par 11,3 miljardiem eiro (7,9 miljardi latu), lai valsts parādu samazinātu līdz eiro zonas noteiktajiem griestiem 3% no iekšzemes kopprodukta.
Īvs Leterme ir premjera pienākumu izpildītājs kopš 2010.gada aprīļa, kad Beļģijas karalis Alberts II pieņēma viņa valdības demisiju. Beļģija kopš 2010.gada 13. jūnijā notikušajām parlamenta vēlēšanām ir bez valdības, jo flāmu un valoņu domstarpību dēļ nav izdevies izveidot valdošo koalīciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
