Svētdien Vācijas balsstiesīgie iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai izvēlētos nākamo Bundestāga sastāvu. Šīs vēlēšanas īpaši interesantas padara divi faktori: pirmais - nav viena politiskā spēka, ko iespējams izcelt par galveno favorītu uz uzvaru; otrais - pēc 16 gadiem kancleres amatā Vācijas politisko ikdienu pametīs Angela Merkele, kuru valdības vadītāja amatā nu aizstās kāds cits.
Turpinājumā aplūkosim Vācijas kanclera amata galveno pretendentu sarakstu, kā arī paskatīsimies, ko vēlēšanu priekšvakarā stāsta aptaujas.
Armīns Lašets - Kristīgo demokrātu apvienība (CDU)
Merkeles partiju kanclera kabinetā noturēt uzticēts 60 gadus vecajam Armīnam Lašetam, kurš iepriekš bijis Ziemeļreinas-Vestfālenes vadītājs. Viņš ir arī pašreizējais CDU līderis.
Kampaņas laikā viņa reputāciju pabojājuši dažādi neveiksmīgi momenti, tostarp incidents, kad kameru objektīvi viņu pieķēra smejoties Vācijas prezidenta uzrunas laikā. Šo uzrunu prezidents teica pilsētā, kurai plašus postījumus bija nodarījuši plūdi.
No politiski-ideoloģiskās perspektīvas Lašets caurmērā pārstāv Merkeles uzskatus un ir pozitīvi noskaņots pret Eiropas Savienību. Viņš bija arī viens no politiķiem, kurš atbalstīja Merkeles politiku 2015. gada migrantu krīzes laikā, atzīmē "Euronews".
Olafs Šolcs - Sociāldemokrātiskā partija (SPD)
Ar visai lielām cerībām uz šī gada Bundestāga vēlēšanām raugās sociāldemokrāti, kuri, paraugoties uz aptaujām, šobrīd tēmē uz lielāko krēslu skaitu nākamajā parlamenta sasaukumā. Par SPD kanclera amata kandidātu izraudzīts Olafs Šolcs.
Šolcs ir pašreizējais Vācijas finanšu ministrs, kā arī vicekanclers. Iepriekš viņš bijis arī Hamburgas mērs.
Sociāldemokrātu uzskata par ne visai harizmātisku politiķi. Viņš pat ieguvis iesauku "Scholzomat" - viņa vārds te apvienots ar "automat", jo pēc dažu cilvēku domām viņš uz jautājumiem atbildot kā robots.
Lašets un konservatīvie spēki savu šķietami galveno konkurentu mēģinājuši kritizēt, brīdinot, ka SPD varētu veidot koalīciju ar izteikti kreisā flanga "Die Linke" partiju, kura iebildusi pret NATO aliansi. Pats Šolcs sacījis, ka ir atvērts sarunām ar jebkuru partiju, izņemot galēji labējo "Alternatīva Vācijai" (AfD), ja vien ir stingra apņemšanās palikt NATO, raksta CNBC.
SPD pēdējais kanclers bija Gerhards Šrēders.
Annalēna Bērboka - "Zaļie"
Annalēna Bērboka ir vienīgā sieviete, kura pretendē uz kancleres amatu. Kopš 2013. gada viņa ir deputāte Bundestāgā, un kā divu mazu meitu māte ir stingri piedalījusies kampaņās par ģimenes jautājumiem, kā arī par vidi.
Viņa atbalsta stingrāku nostāju gan pret Ķīnu, gan pret Krieviju nekā CDU vai sociāldemokrāti, atzīmē britu raidsabiedrība BBC. Šonedēļ politiķe apsūdzēja Krieviju manipulācijās ar gāzes piegādēm Eiropai, lai varētu panākt ātrāku gāzes vada "Nord Stream 2" nodošanu ekspluatācijā. Tiesa, viņa arī paudusi, ka, uzvarēdama vēlēšanās centīsies panākt ASV atombumbu izvešanu no Vācijas.
Pavisam raksturīgi šo politisko spēku ideoloģiskajiem uzstādījumiem, Vācijas "zaļo" partijas galvenais uzstādījums ir: nākamajai federālajai valdībai ir jāiet tālāk par iepriekšējo un jānosaka klimata aizsardzība par kritēriju visās politikas jomās, lai izpildītu Parīzes klimata nolīguma prasības, raksta "Euronews".
Vēl kāds interesants fakts: ja Bērboka kļūtu par valdības vadītāju, viņa būtu pirmā "zaļo" kanclere, pirmā māte, kas ieņem šo amatu, un pirmā Vācijas valdības vadītāja, kas sevi atklāti dēvē par feministi.
Koalīcijas izveidošana solās būt liels izaicinājums
Ja paskatāmies uz portāla "Politico" publicēto dažādu aptauju vidējo radītāju, tad par favorītiem uz uzvaru vēlēšanās šobrīd uzskatāmi sociāldemokrāti, par kuriem balsi šobrīd atdotu 25% vēlētāju. CDU, pārāk neatpaliekot, atrodas otrajā vietā - 22%. Savukārt "zaļajiem" šobrīd ir 16% atbalsts, saka aptaujas.
AfD pretendē uz 11% vēlētāju lojalitāti, bet "Die Linke" - 6%.
Šie skaitļi parāda, ka cīņa par uzvaru vēlēšanās būs ļoti sīva un intriģējoša. Portāls CNBC atgādina, ka Alensbahas institūta pagājušajā nedēļā veiktā aptauja atklāja, ka 40% no 1259 respondentiem vēl neesot varējuši atbildēt par to, kā viņi balsos.
Arī aptaujā, kas tika veikta laikrakstā “Frankfurte Allgemeine Zeitungnewspaper”, tika konstatēts, ka vairākums vēlētāju nav īpašā sajūsmā par kanclera kandidātiem un viņu politiskajām partijām.
Ja vēlēšanu rezultāts būs līdzīgs tam, kādu pašreiz zīlē aptaujas, tad intrigu radīs ne vien uzvarētāja noteikšana, bet arī nākamais process - koalīcijas izveide.
Vācijas politiskais laikmets bez Merkeles ir tepat aiz stūra. Šobrīd par tā aplēsēm un īpašībām gan ir daudz vairāk jautājumu nekā atbilžu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
