ASV prezidents Džordžs Bušs ceturtdien ieradās Argentīnā uz pastiprinātos drošības apstākļos notiekošo ceturto Amerikas sammitu, kurā paredzēts apspriest brīvas tirdzniecības zonas izveidošanu Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Argentīnas pilsētā Marā del Platā piektdien sākas divu dienu 34 Amerikas nāciju līderu sanāksme.

Vēsu sagaidīšanu Bušam ceturtdien nodrošināja protestētāji, kuru vidū bija arī argentīniešu futbola leģenda Diego Maradona.

Sammita galvenie temati ir darba vietu radīšana, cīņa ar nabadzību un demokrātijas stiprināšana, taču nav gaidāms nekāds ievērojams progress sarunās par abus kontinentus apvienojošo tirdzniecības zonu.

ASV prezidents Džordžs Bušs jau pirms sanāksmes atzina, ka viņa priekšlikums par brīvās tirdzniecības zonas izveidošanu ir iestrēdzis un pašlaik jākoncentrējas uz globālas vienošanās panākšanu par lauksaimniecības ražojumu subsīdiju likvidēšanu.

Bušs paziņoja, ka viņš nav mainījis savu viedokli par nepieciešamību noslēgt Ameriku Brīvās tirdzniecības līgumu (FTAA), taču pašlaik prioritāra nozīme ir pasaules tirdzniecības sarunu tā sauktajai Dohas kārtai.

Sākotnēji bija paredzēts vienošanos par Brīvās tirdzniecības līgumu panākt vēl šajā gadā, taču sarunu gaitu palēnināja domstarpības starp ASV no vienas un Brazīliju, Argentīnu un Venecuēlu no otras puses.

"FTAA ir iestrēdzis, es atzīstu," otrdien paziņoja Bušs. "No otras puses, šobrīd Dohas sarunas patiesībā ir svarīgākas FTAA, jo Dohas sarunās iesaistīti ne tikai mūsu kaimiņi, bet visa pasaule."

Pašlaik Amerikas valstu galotņu sanāksmes dalībnieki diskutē, vai sammita gala dokumentā iekļaut apņemšanos par FTAA sarunu atsākšanu nākamajā gadā.

Bušs ir piedāvājis atteikties no ASV lauksaimniecības ražojumu subsidēšanas, ja to pašu darīs arī citas valstis, kas iesaistītas pasaules tirdzniecības sarunās.

Līdz šim šajā jautājumā panāktais progress nav liels. Eiropas Savienība (ES), ASV, Brazīlija, Indija un vairākas citas valstis cenšas sagatavot plānu lauksaimniecības subsīdiju un muitas tarifu atcelšanai pirms decembrī paredzētās Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) sanāksmes Honkongā.

ASV prezidents pavēstīja, ka sammita laikā gatavojas uzsvērt priekšrocības, kādas sniedz brīvā tirdzniecība un demokrātija, taču viņš atzina, ka ne visi piekrīt Vašingtonas lēmumiem.

"Patiesība šajā jautājumā ir tāda, ka ir cilvēki, kas nepiekrīt lēmumiem, kurus esmu pieņēmis [par jautājumiem] visā pasaulē. Es saprotu, ka tā notiek, kad jūs pieņemat lēmumus," teica Bušs.

Viņš piebilda: "Nedomāju, ka labām attiecībām noteikti jānozīmē, ka kādam vienmēr simtprocentīgi jābūt vienisprātis ar Ameriku... Labas attiecības ir savstarpēja cieņa un vēlme kopīgi strādāt, lai risinātu kopīgās problēmas."

Pieminot Venecuēlas prezidentu Ugo Čavesu, kuru Vašingtona uzskata par destabilizējošu faktoru šajā reģionā, Bušs pauda bažas saistībā ar ziņām, ka Karakasa it kā apsverot ideju par atomelektrostacijas celtniecību.

"Domāju, ka gadījumā, ja es būtu Venecuēlas nodokļu maksātājs, es būtu skeptisks, ņemot vērā Venecuēlai pieejamos enerģētiskos resursus, taču varbūt, ka tam ir jēga," teica Bušs.

Viņš piebilda, ka nepieciešamības gadījumā viņš šajā jautājumā konsultēsies ar Argentīnas prezidentu Nestoru Kiršneru.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form