Bžežinskis: Krievija cietīs lielāko zaudējumu savā vēsturē
Foto: AFP/Scanpix

Karš pret ukraiņiem ir noskaņojis pret Krieviju 40 miljonus slāvu, kuri vēsturiski nav bijuši krieviem naidīgi, un Ukraina Krievijai kļūst par ilgstošu problēmu, kas Maskavai nozīmē neatgriezenisku milzīgas teritorijas zaudējumu – lielāko Krievijas imperiālās ekspansijas vēsturē, uzskata pazīstamais politikas eksperts Zbigņevs Bžežinskis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Krievu šovinisms

Notikumi Ukrainā ir rezultāts "gandrīz mistiskam šovinismam", kas pakāpeniski, bet stabili, pēdējos sešus - septiņus gadus ir audzis Vladimira Putina vadībā, diskusijā Vilsona centrā ASV pauda analītiķis, kura runa publicēta vietnē "The American Interest".

Krievijas Starptautisko attiecību padome kopā ar Ārlietu un aizsardzības padomi nesen publicēja ziņojumu par Krievijas nacionālās identitātes pārmaiņām un jauno ārpolitikas doktrīnu. Galvenie koncepti šajā ziņojumā ir: "sadalītā tauta"; "tautiešu aizsardzība ārvalstīs"; "krievu pasaule"; "dižā krievu civilizācija", norāda Bžežinskis.

""Sadalītā tauta" ir pamats šovinistiskajam apgalvojumam, ka Krievijas suverenitāte aptver visus krievus, lai kur arī tie būtu. Tiem, kuriem nav sveša Eiropas vēsture līdz Otrā pasaules kara sākumam, šie paziņojumi izklausīsies draudoši pazīstami," pasvītro bijušais ASV prezidenta Džimija Kārtera padomnieks, skaidrojot, ka tas loģiski noved pie "tautiešu aizsardzības" jēdziena.

"Un tam ir īpaša nozīme valstīs, kurās dzīvo krievi un kuras robežojas ar Krieviju. "Sadalītā tauta" un "tautiešu aizsardzība" tad rada jautājumus par "krievu pasauli"," apraksta Bžežinskis, norādot, ka vienotas visu krievu kopības vārdā teritorijas var tikt apvienotas Maskavas interesēs. "Padomā par Baltiju," viņš piebilst.


Draudi Baltijai

Krievija ar savu rīcību apdraud pasaules kārtību. "Tie ir draudi Baltijas valstīm, Gruzijai, Moldovai," norāda Bžežinskis. Potenciāli vēl bīstamāka Krievijas politika var būt Baltkrievijai, kurai nav nekādas aizsardzības no ārpuses, piebilst analītiķis.

Viņaprāt uz Latviju, Lietuvu un Igauniju savas vienības bez ASV simboliski būtu jānosūta arī Vācijai, Francijai un Lielbritānijai, kas parādītu NATO un Rietumvalstu vienotību. "Simbolisms starptautiskajā politikā ir tikpat nozīmīgs kā izlēmība, un tas var novērst ārkārtas pasākumu nepieciešamību," akcentē Bžežinskis.


Ukraiņu apbruņošana - Krievijas atturēšana no kārdinājuma

Labi apbruņotu un no ārpuses apgādātu kaujinieku darbošanās Ukrainas austrumos ir starpvalstu vardarbības forma, ko nevar nosaukt nekā savādāk, uzskata eksperts. Viņš norāda, ka Rietumiem ir jāattur Krievijas vadība no kārdinājuma pielietot spēku.

Bžežinskis uzskata, ka Rietumiem ir atklāti jāsaka ukraiņiem un viņu pretiniekiem, ka, ja Ukraina izvēlēsies pretoties iespējamam iebrukumam, tad tā saņems ieročus. Turklāt daļa bruņojuma jāpiegādā vēl pirms iebrukuma, lai mazinātu agresora kārdinājumu, uzskata Bžežinskis.

Pētnieks domā, ka Ukraina būtu jāapbruņo efektīvam aizsardzības karam pilsētās, nevis cīņai pret Krievijas pārspēku apvidū. Jāņem vērā Otrā pasaules kara un Čečenijas pieredze, kuras galvaspilsētā trīs mēnešus notika cīņas par katru ēku, norāda Bžežinskis.

Lai iebrukums būtu politiski veiksmīgs, ir jāpakļauj lielākās pilsētas, bet, ja tādas pilsētas kā Kijeva un Harkova pretotos un sāktos ielu kaujas, karš kļūtu garš un dārgs, skaidro Bžežinskis. Taču Krievija pašlaik nav gatava garam un finansiāli ļoti dārgam karam, kura laikā rastos vēl lielāks starptautiskais spiediens, viņš piebilst.

Tāpēc ukraiņiem būtu jāpiegādā pilsētas kaujām piemērotus prettanku ieročus un pārnēsājamās raķešu iekārtas. Zinot, ka ir pieejami ieroči, pieaugs ukraiņu apņēmība pretoties, paredz Bžežinskis. Tas būs vēl viens atturošs faktors Krievijas līderim, kuram pēc Krimas veiksmīgās sagrābšanas un esošās nepieciešamības pēc panākumiem varētu būt vēlme ko tādu atkārtot.


Ukraina nebūs NATO un nebūs Eirāzijas Savienībā

Sarunās ar Krieviju, mēģinot rast kompromisu, svarīgs faktors ir tas, ka Ukrainas tuvināšanās Eiropai nav tūlītējs drauds Maskavai. Tas ir garš process, piemēram, Turcija ES mēģina iestāties jau desmitiem gadu, ilustrē analītiķis.

Svarīgi ir darīt skaidri zināmu, ka Ukraina nebūs NATO dalībvalsts, saprotot, cik tas Krievijai ir svarīgi no stratēģiskā un politiskā skatu punkta. Bet tajā pašā laikā Maskavai jāsaprot, ka Ukraina nebūs nekādas "mītiskās Eirāzijas Savienības daļa", ko Putins mēģina pasniegt kā daļu savas doktrīnas par "Krievijas īpašo lomu pasaulē", uzsver Bžežinskis.

Tas netraucē abām valstīm noslēgt abpusēji izdevīgus tirdzniecības līgumus, piebilst Bžežinskis, paskaidrojot, ka Ukrainā veiksmīgi ražo vairumu Krievijas civilajā aviācijā izmantoto dzinēju un raķešu daļas, kā arī to, ka Ukraina var piegādāt Krievijai savus lauksaimniecības produktus.

Krima Krievijai kļūs par lielu ekonomisku slogu, paredz Bžežinskis. Šajos apstākļos nav iedomājams, ka Krimā piestās starptautiski laineri un ieradīsies ārzemju tūristu pūļi. Kamēr starptautiskā sabiedrība formāli neatzīs Krimas pievienošanu Krievijai, internacionālās kompānijas nevarēs apgūt arī jūras dzīlēs apslēptos resursus, viņš norāda. Rezultātā Krievija, kuras ekonomika ir relatīvi vāja, būs spiesta subsidēt pussalas saimniecību.


Ceļš uz nekurieni

Krievija pati ir radījusi ukraiņos - tautā, kas vēsturiski nav bijusi noskaņota pret krieviem - pieaugošu un plaši sastopamu naidu, radot Maskavai nopietnas un ilgstošas problēmas, tai skaitā lielāko ietekmes teritorijas zaudējumu tās imperiālās ekspansijas vēsturē, raksturo Bžežinskis. Un tas var sākt strādāt pret Krievijas "mitoloģisko" statusu.

Galu galā Krievijas "mitoloģiju" par savu vietu un lomu globālajā sabiedrībā var atspēkot realitāte, raksta Bžežinskis. "Un tāpēc es ceru, ka pavisam jaunā Krievijas vidusšķira sapratīs, ka Putina pieņemtā mitoloģija, ko pārņēmusi nozīmīga daļa mazizglītotu, daudz šovinistiskāku krievu, ir ceļš uz nekurieni, ka īstā Krievijas vieta ir Eiropā, kā nozīmīgai Eiropas valstij. Un viņi atcerēsies par šo nepieciešamību katru reizi, kad paskatīsies uz austrumiem un pajautās sev: "Ko nākotnes Krievijai nozīmē Ķīna?"," nobeidz Bžežinskis.


Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Konflikts Ukrainā Krievija Ukraina Vladimirs Putins
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form