Nevalstiskās organizācijas ir aprēķinājušas, ka kopš karadarbības atsākšanās 1999. gadā starp Krievijas federālajiem spēkiem un čečenu separātistiem, Čečenijā ir pazuduši aptuveni 3 000 līdz 4 000 civiliedzīvotāju.
Cilvēktiesību aizstāvības grupas uzskata, ka par civiliedzīvotāju pazušanu ir jāvaino tikai Krievijas karavīri un Čečenijas promaskaviskās varas institūcijas.
Daži no sadursmju upuriem ir atbrīvoti, daļa ir atrasta nogalināti, bet pārējo atrašanās vietā tā arī nav zināma, raksta AFP.
Alkanovs, kura priekštecis Ahmads Kadirovs tika nogalināts šī gada maijā, ir pārliecināts, ka situācija Čečenijā “arvien uzlabojas”.
Viņš min oficiālo iestāžu apkopotos datus, kuri norāda, ka kopš 2004. gada sākumā par bezvēsts pazudušiem tiek uzskatīti 175 cilvēki, kas ir puse no iepriekšējā gada laikā pazudušo cilvēku skaita.
Taču nevalstisko organizāciju sniegtie dati ir atšķirīgi. Krievijas cilvēktiesību aizstāvības grupa “Memorial” ziņo, ka Čečenijā šī gada laikā ir nolaupīti vismaz 300 civiliedzīvotāji.
Alkanovs ir pārliecināts, ka pazudušie cilvēki lielākoties ir separātisku kaujinieki, kuri ir pievienojušies saviem biedriem un nav par to paziņojuši savām ģimenēm.
“Vai arī cilvēki dodas mežā, lai pievienotos saviem sabiedrotajiem, un viņu tuvinieki, lai noslēptu, ka viņu radu pulkā ir kāds no bruņotajiem kaujiniekiem, informē policiju, ka šis cilvēks ir pazudis.”
Starptautiskās organizācijas bieži izsaka kritiskas piezīmes Krievijai par tās karavīru veiktajiem cilvēktiesību pārkāpumiem otrā Čečenijas kara laikā. Tas sākās 1999. gada oktobrī, kad Maskava nosūtīja uz Čečeniju savu karavīru pulkus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
