Čečenu kaujinieku vadība neuzņemas atbildību par piektdienas asiņaino uzbrukumu promaskaviskās valdības namam republikas galvaspilsētā Groznijā (Džoharā), taču brīdina, ka tam var sekot jauni un jauni vardarbīgi uzbrukumi, ja Maskava nepiekritīs sēsties pie sarunu galda.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Čečenijas vēlētā prezidenta Aslana Mashadova pārstāvis Ahmeds Zakajevs notikušo uzbrukumu vērtēja kā "traģēdiju visai čečenu tautai" un uzsvēra, ka čečenu nemiernieku vadībai "ar to nav pilnīgi nekādas saistības".

"Es to noteikti nosodu," sacīja Zakajevs, kurš Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā gaida tiesas spriedumu saistībā ar Krievijas pieprasījumu viņu izdot tiesāšanai.

Kā ziņots, divu pašnāvnieku vadītām kravas automašīnām piektdien eksplodējot pie Čečenijas valdības ēkas Groznijā, bojāgājušo skaits jau ir sasniedzis 47 un vairāk nekā 250 ievainoti.

Savus agrākos izteikumus Krievijas medijiem, kuri tika tulkoti kā teroristu darbības attaisnošana, Zakajevs aģentūrai "Reuters" raksturoja kā viņa mēģinājumu izskaidrot uzbrucēju darbības motīvus, nevis viņu attaisnošanu.

Telefonintervijā radiostacijai "Eho Moskvi" Zakajevs izteicās, ka no "Čečenijas ikdienas viedokļa" uzskata sprādzienu par "veiksmīgu atriebības aktu no čečenu puses", jo promaskaviskās valdības nams bija stratēģiski svarīgs mērķis, ko rūpīgi apsargāja. Notikušais ir vēl viens pierādījums tam, ka situācija Čečenijā ir tālu no stabilas, atgādināja Zakajevs.

"Tāpēc arī Mashadovs aicina uz mierīgu noregulējumu un politisko dialogu. (..) Karš turpināsies tik ilgi, kamēr naidīgās puses neuzsāks dialogu," viņš sacīja. "Ja notikušais ir pašnāvnieku roku darbs, tad es ar pilnu atbildību paziņoju, ka oficiālie čečenu bruņotie spēki nepraktizē pašnāvnieku izmantošanu," uzsvēra Zakajevs.

Šādus samērā pretējus izteikumus rietumvalstu diplomāti uzskata par apliecinājumu tam, cik pretrunīgā situācijā nonākuši kaujinieku ideoloģiskie vadoņi. No vienas puses, viņi tiecas gūt starptautisku atzīšanu un distancējas no kaujinieku uzbrukumiem, bet, no otras - cenšas runāt to spēku vārdā, kas cīnās pret Krievijas armiju.

Tomēr abas šīs pozīcijas vieno vēlme sēsties pie sarunu galda ar Krievijas valdības pārstāvjiem - iespēju, ko Maskava un Krievijas vadošie politiķi kategoriski atsakās pat apsvērt, uzsverot, ka nemiernieku vadībā neredz cilvēku, ar kuru būtu iespējams risināt šādas sarunas. Maskava arī pēc notikušā uzbrukuma vēlreiz apstiprināja savu pārliecību, ka tās īstenotā politika Čečenijā ir pareiza.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form