"Mūsu valstis turpinās sadarbību, taču ne tik lielā apmērā kā to iecerējusi Vašingtona, " Vondra paziņojis pēc tikšanās ar ASV aizsradzības ministra vietnieku Viljamu Linnu.
Čehiju neapmierina, ka tai vairs nav atvēlēta galvenā pretraķešu sistēmas elementa - radara izvietošana, par ko bija vienošanās vēl ar ASV prezidenta Džordža Buša administrācju.
Pašreizēja prezidenta Baraka Obama administrācija atteikusies no radara, tā vietā vēloties izvietot vien agrās brīdināšanas sistēmu.
Prāga paziņoja, ka vēlas slēgt poligonu Brados, kur agrāk bija nolūkota vieta radaram.
Kā ziņots, par vienošanos ar Vašingtonu maija sākumā paziņojis Rumānijas prezidents Trajans Basesku, vēsta ārvalstu mediji.
Basesku īpaši uzsvēris, ka "pretraķešu vairogs" nav domāts, lai aizstāvētos pret Krievijas iespējamo agresiju.
Aizsardzības sistēmas - vidējas darbības rādiusa pārtvērējraķetes tiks izvietotas bijušajā aviobāzē Oltā valsts dienvidos. Šeit tiks izvietots arī līdz 500 ASV militārpersonu liels garnizons, taču bāze paliks Rumānijas armijas pārziņā.
Vašingtona ar Bukaresti aptuveni gadu veica sarunas par pretraķešu sistēmas izvietošanu. Iepriekš vienošanās panāktas ar Polijas un Čehijas valdībām, taču, mainoties prezidentiem ASV, plāni tika "iesaldēti".
Pret "pretraķešu vairogu" asi iebilst Krievija, kura saskata apdraudējumu savam kodolpotenciālam un sola izvietot triecienraķetes Kaļiņingradas apgbabalā, lai nepieciešamības gadījumā iznīcinātu pārtvērējraķešu un radaru iekārtas.
Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs piedāvājis NATO dalībvalstīm veidot kopīgu sistēmu, lai aizsargātos pret tādām "grūti prognozējamām" valstīm kā Irāna un Ziemeļkoreja. NATO šādu piedāvājumu pagaidām neatbalsta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
