Eiroskeptiski noskaņotais Čehijas prezidents Vāclavs Klauss trešdien paziņoja, ka viņš neparakstīs parlamenta ratificēto Eiropas Savienības (ES) Lisabonas līgumu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Lisabonas līgums šobrīd ir miris. Tas ir miris tādēļ, ka to referendumā noraidīja viena dalībvalsts. Tāpēc lēmums par šī līguma ratifikāciju šobrīd nav dienaskārtībā," žurnālistiem paziņoja Klauss.

Čehijas parlamenta augšpalātā trešdien apstiprināja ES Lisabonas līgumu, izbeidzot mēnešiem ilgo stīvēšanos ap tā saukto reformu līgumu.

Čehija, kas šobrīd ir ES prezidējošā valsts, un Īrija ir vienīgās bloka dalībvalstis, kas vēl nav apstiprinājušas Lisabonas līgumu.

Lisabonas līgums, kura mērķis ir atvieglot bloka lēmumu pieņemšanas procesu pēc sprādzienveidīgās ES paplašināšanās uz austrumiem, paredz izveidot savienības ārlietu ministra posteni un pastāvīgu prezidentūru, kā arī virknē jautājumu līdzšinējo vienprātības principu aizstāt ar vairākuma balsojumu.

Lisabonas līgumam vajadzētu aizstāt neveiksmīgo konstitucionālo līgumu, kuru 2005.gadā referendumos noraidīja Francijas un Nīderlandes vēlētāji.

Taču eiroskeptiski noskaņotais Čehijas prezidents Vāclavs Klauss un virkne likumdevēju, kas pārstāv pilsoniskos demokrātus, norāda, ka Lisabonas līgums ierobežo nacionālo suverenitāti un ir kārtējais solis Eiropas supervalsts izveides virzienā.

Pēc apstiprinājuma parlamenta abās palātās valsts prezidentam cits nekas neatliks, kā ratificēt līguma apstiprināšanu.

Pastāv iespēja, ka Čehijā līgums vēl tiks apstrīdēts Konstitucionālajā tiesā, lai gan valsts augstākā tiesu instance jau vienreiz izvērtējusi atsevišķas līguma normas, atzīstot, ka tās nav pretrunā ar Čehijas pamatlikumu.

Lisabonas līguma ratifikācija varētu daļēji uzlabot Čehijas ārējo tēlu, kuru martā iedragājis centriski labējās koalīcijas sabrukums, kas notika, Prāgai pildot ES prezidējošās valsts pienākumus.

Dažas lielās ES dalībvalstis, piemēram, Vācija un Francija brīdinājušas, ka tālāka bloka paplašināšanās bez Lisabonas līguma nav iespējama.

Taču, lai līgums stātos spēkā, tas jāratificē visām 27 dalībvalstīm.

Ratifikācijas process nonāca strupceļā pagājušā gada jūnijā, kad Lisabonas līgumu referendumā noraidīja Īrijas vēlētāji, taču Dublina ir apņēmusies līdz gada beigām sarīkot atkārtotu tautas nobalsošanu.

Arī Polijas prezidents līdz šim nav parakstījis parlamenta apstiprināto ratifikācijas aktu, bet Vācijā Lisabonas līguma ratificēšana apstrīdēta Konstitucionālajā tiesā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form