Šiītu partiju alianse, kas uzvarēja vēlēšanās, un kurdu koalīcija jau nedēļām ilgi nespēj vienoties par amatu sadalījumu un principiem, kas būtu parlamenta darbības pamatā.
Politiķi bija cerējuši līdz otrdienas sēdei vismaz iecelt parlamenta spīkeri un divus vietniekus, kas ļautu parlamentam sākt pārrunāt svarīgākos jautājumus arī tādā gadījumā, ja vēl nebūtu noskaidrots valdības sastāvs. Taču vienošanās par šo amatu izpildītājiem vēl joprojām nav panākta.
Šiīti un kurdi bija ierosinājuši parlamenta spīkera amatā iecelt sunnītu arābu, lai tādējādi izrādītu pretimnākšanu minoritātei, kura dominēja Irākā Sadama Huseina režīma laikā un kuras vara tagad ir ievērojami mazinājusies. Tas skaidrojams ar mazo sunnītu aktivitāti vēlēšanās, tādējādi protestējot pret notikumiem Irākā.
Amatam izvirzītais kandidāts, pagaidu prezidents Gazi al-Javars ir atteicies pieņemt šo piedāvājumu, un politiķiem nav izdevies vienoties par citu kandidātu.
Irākas ārlietu ministrs un kurdu pārstāvis sarunās Hošivars Zebari stāsta, ka parlamentā iekļautajiem sunnītu arābiem tika piedāvāts izvirzīt savu kandidātu, un tika cerēts, ka tas atrisinās nesaskaņas.
Vēl viens iespējamais kandidāts ir sunnītu arābs Favazs al-Džarba, kurš pieder šiītu aliansei. Taču vairāki vadošie politiķi uzskata, ka viņa kandidatūra nav pieņemama, jo viņu izvirzījusi alianse.
Amatpersonas paredz, ka drīzumā notiks balsojums, kurā tiks izdarīta izvēle starp Džarbu un kādu vēl nenosauktu kandidātu. Šiītu alianse varētu pieprasīt spīkera iecelšanu ar vairākuma balsojuma palīdzību, savukārt partijas vēlas nonākt pie kopīga kompromisa.
Kad tiks iecelts parlamenta spīkeris, 275 deputātu parlamenta nākamais uzdevums būs ievēlēt prezidentu un divus viceprezidentus. Lai to izdarītu, nepieciešams divu trešdaļu pārsvars, kas nozīmē, ka šiītiem un kurdiem ir jāpanāk vienošanās, lai nodrošinātu pietiekamu balsu skaitu.
Prezidents un viceprezidenti izvēlēsies premjerministru, kas vēlāk apstiprinās ministru kabinetu.
Par vienu no vicespīkeriem, iespējams, tiks iecelts Huseins al-Šaristani, kodolzinātnieks, kurš Huseina laikā 12 gadus ir pavadījis cietumā.
Šiīti un kurdi ir vienisprātis par to, ka premjerministra amatā viņi vēlētos redzēt šiītu Ibrahimu Džafari, bet prezidenta amatā – pieredzējušo kurdu politiķi Džalalu Talabani. Savukārt viceprezidenti varētu būt pagaidu finanšu ministrs šiītu pārstāvis Adels Abduls Mahdi un sunnītu arābs Javars.
Tomēr amatpersonas nav vienojušās par ministru amatu sadalījumu. Iespējams, kurdi saglabās ietekmi ārlietu jautājumos, bet par aizsardzības ministru kļūs sunnītu arābs. Lielākās nesaskaņas rada naftas ministra krēsls – kurdi vēlētos tajā redzēt savu pārstāvi, bet tam nepiekrīt šiītu alianses deputāti.
Vairākās valdības amatpersonas jau ir izteikušas bažas, ka šāda vilcināšanās nodara arvien lielāku ļaunumu valstij, jo netiek risināti svarīgi jautājumi. Par parlamenta neizlēmību ārkārtīgi saniknoti ir arī irākieši, kuri, pārvarot bailes no nemiernieku uzbrukumiem, tomēr devās uz vēlēšanu iecirkņiem un izdarīja savu izvēli.
Kamēr deputāti plēšas par augstiem amatiem, kaujinieki vērš plašumā savu vardarbības kampaņu.
Pirmdien tika paziņots, ka Irākas kaujinieki nolaupījuši trīs Rumānijas žurnālistus.
Irākas ziemeļu daļas pilsētā Kirkūkā netālu no policijas patruļas eksplodēja automašīna ievietotas sprāgstvielas, nogalinot vienu, bet ievainojot 15 cilvēkus.
Basrā slepkavības mēģinājumā ir izdzīvojis kompānijas “South Oil” vadītājs, un policijas rīcībā nav informācija par šajā sprādzienā ievainotajiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
