Izdevies gūt apstiprinājumu, ka šie cilvēki politisku iemeslu dēļ ieslodzīti cietumos un pakļauti spīdzināšanai.
Saraksts papildināts, izmantojot īpašas komisijas savāktos datus. No kopējā upuru skaita 3065 cilvēki gājuši bojā vai pazuduši bez vēsts.
Kopumā komisija pēdējos gados pārbaudījusi 32 000 iesniegumu no tiem, kas uzskatīja sevi par režīma upuriem.
Cilvēki, kas tiek atzīti par cietušajiem, saņem pensijas , kas līdzinās aptuveni 130 latiem, bojāgājušo tuviniekiem tiek izmaksāta pensija, kas atbilst 400 latiem.
Kā ziņots, ģenerālis Pinočets nāca pie varas 1973. gada 11. septembrī notikuša apvērsuma rezultātā. Viņš uzsāka apjomīgas oponentu vajāšanas.
Režīma pretinieki tika sadzīti galvaspilsētas Santjāgo stadionā, mazākas grupas tika ieslodzītas un spīdzinātas gan valsts cietumos, gan drošības dienesta pārņemtās privātmājās.
Pinočets nodeva varu civilai valdībai 1990. gadā. Vēlāk viņu vairākas reizes mēģināja tiesāt par noziegumiem pret cilvēci, taču līdz pat viņa nāvei 2006. gadā neviena no prāvām nenoslēdzās ar notiesājošu spriedumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
