"Ja šo dokumentu padarīšana par pieejamiem mums palīdzēs atrisināt pat dažus no neatrisinātiem jautājumiem, kas saistīti ar holokaustu, tad ar to būs sniegts nenovērtējams ieguldījums vēsturē," sacīja Melounija.
No ASV izlūkdienestu dokumentiem par holokaustu vairāk nekā triju miljonu lappušu apjomā, kas jāpublicē saskaņā ar nesen pieņemtu ASV likumu, CIP lietas ir pēdējie vēl neatslepenotie dokumenti.
Nacistisko kara noziegumu un Japānas ķeizariskās valdības dokumentu starpresoru darba grupa piektdien ASV Holokausta piemiņas muzejā Vašingtonā oficiāli publiskos lietas par pirmajiem 20 no 100 galvenajiem nacistiskajiem kara noziedzniekiem. Šie dosjē kļūs pieejami arī Nacionālajā arhīvā.
Melounija kopš 1994.gada ir cīnījusies par to, lai tiktu atslepenoti ASV izlūkdienestu dokumenti par holokaustu un par ASV pēckara attiecībām ar bijušajiem nacistiem. Viņas izstrādāts likumprojekts šajā jautājumā pērn ieguva likuma spēku.