"Nav rasti pierādījumi, ka urbāni protesti pastiprināja Covid-19 gadījumu skaita pieaugumu vairāk nekā trīs nedēļu periodā kopš protestu sākuma," secināja pētnieki. Vienlaikus, spriežot no mobilo telefonu operatoru sniegtajiem datiem, "pilsētās, kurās norisinājās protesti, kopumā pieredzēja lielāku cilvēku sociālu izolēšanos nekā tās pilsētas, kur [šādi protesti] nenorisinājās", kā rezultātā ilgtermiņā Covid-19 saslimšanas gadījumu skaita pieaugums pat mazinājās, teikts ziņojumā.
"Daudzās pilsētās protesti, kā izskatās, noveda pie lielākas sociālās distancēšanās, tiem, kas nepiedalījās protestos, vairāk izlemjot palikt mājās," "Forbes" skaidroja pētījuma vadītājs, Masačūsetsas štata Bentlejas Universitātes pētnieks Davals Deivs.
Pētījums balstīts uz datiem no kopumā 315 lielākajām ASV pilsētām, no kurām 281 notika protesti pret sistemātisku rasismu.
Atsevišķās pilsētās protestu laikā kopējais inficēto skaita pieaugums pat nokritās. Tostarp lejupejošu tendenci uzrādīja Mineapolisa, kurā protestu pārņemtajos rajonos inficēto skaits bija ap 1,7%, kamēr štatā kopumā šis rādītājs bija aptuveni divreiz lielāks – vidēji 3,6%.
Savukārt pašu testēto protestētāju vidū šis rādītājs bijis vēl zemāks – mazāk nekā 1%, ko amatpersonas skaidro ar faktu, ka protesti notiek ārpus telpām, vairums nēsā maskas, turklāt cilvēki visu laiku bija kustībā, atsaucoties uz "Washington Post" izpētīto, raksta "Forbes". Iepriekš jau ziņots, ka vīrusu vieglāk pārnest slēgtās telpās un ilgāku laiku uzturoties ciešā klātbūtnē citam ar citu, kā tas ir mājas ballītēs, klubos un, piemēram, restorānos.
Neskatoties uz faktiem, ka minētajā "Forbes" rakstā un pētījumā nav minēts, ka masu pulcēšanās nepalielināja ar koronavīrusu inficēto skaitu, bet gan teikts "būtiski nepalielināja", tas ņemts par pamatu kāda Latvijā popularitāti iemantojuša video veidošanā, kura mērķis, visticamāk, ir pandēmijas, tās dēļ noteikto ierobežojumu un pārbaudes testu apšaubīšana.
"Vairāk nekā 300 pilsētās notika protesti, kuros piedalījās tūkstošiem cilvēku, kuri plecu pie pleca skrēja, bļāva viens otram sejā, dauzīja laukā skatlogus. Uzminiet, kas notika - Covid-19 saslimstības gadījumu skaits no tā nepieauga. Tad salasījās speciālistu grupa, kura uz 60 lapām uzrakstīja atkaiti, ka šāda masu pulcēšanās nepalielināja Covid-19 saslimušo skaitu," atsaucoties uz minēto rakstu, tiek minēts video.
Tajā arī ignorēti dažādi rakstā minētie un šeit iepriekš uzskaitītie iemesli, kādēļ dažkārt saslimušo skaitam vietās, kurās notiek protesti ir tendence pat samazināties. "Tas, ka tūkstošiem cilvēku tur kāvās, ārdījās, bļāva, tas Covid-19 nepalielināja, bet, ja pieci cilvēki apsēžas pie galda, tas ir pārāk bīstami," ironizē video autors. Tomēr ironijai šeit nav vietas, jo ārpus telpām atrodoties kustībā, turklāt valkājot masku, ir daudzkārt mazāks risks inficēt ar vīrusu citus nekā sēžot lielākās grupās pie viena galda jeb tiešā tuvumā. Uz to norāda vairāki pētījumi, piemēram, šis un šis. Otrajā Japānas zinātnieki pat aplēsuši, ka telpās vīrusa pārneses risks ir 19. reižu augstāks.
Cita starpā video pieminēta vēl kāda "zināma situācija Tanzānijā". Āfrikas valsts prezidents, neticot testu datiem, uz laboratoriju esot nosūtījis augļa daļiņu un kazas siekalas, kam abiem esot atklāta koronavīrusa klātbūtne. Tanzānijas prezidents Džons Magufuli savus apgalvojumus nebalsta ar pārbaudāmiem pierādījumiem, vien norādījis, ka testa komplekti ir kļūdaini, nekonkretizējot, kādi un no kurienes piegādāti testa komplekti piegādāti, vēsta "Reuters".
Par "Buldozeru" dēvēto valsts līderi gan vietējie, gan starptautiskie veselības nozares profesionāļi līdz šim apsūdzējuši pandēmijas apmēru, tostarp inficēto un mirušo skaita slēpšanā. Lai gan pat ASV vēstniecība Tanzānijā brīdinājusi, ka pastāv strauja inficēto skaita pieauguma risks, prezidents šiem apgalvojumiem atbildējis ar vietējo veselības nozares atbildīgo atlaišanām, nomaiņām un apsūdzībām līdzekļu saņemšanā no ārvalstīm, vēsta "The Guardian".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
