Aģentūra secinājusi, ka gāzesvada celtniecība nerada problēmas un lēmums tika pieņemts, izvērtējot ziņojumus par "Nord Stream" projekta ietekmi uz vidi un uzklausot visas iesaistītās Dānijas institūcijas, norādīja aģentūras pārstāve Kristena Ēriksena.
Viņa uzsvēra, ka aģentūras lēmums ir "noteikti administratīvs un nevis politisks, un tā pieņemšanu nav ietekmējusi Krievija, kā arī tas balstīts uz Dānijas noteikumiem par jūras drošību, zivsaimniecību un vidi".
Vairākus miljardus vērtais cauruļvads Krievijas gāzi piegādās Vācijai, taču tā būvniecību nepieciešams akceptēt Somijai, Zviedrijai un Dānijai, jo gāzesvads atradīsies netālu no šo valstu krastiem Baltijas jūrā.
Krievija un Vācija jau paudušas atbalstu "Nord Stream" projektam, kuru īsteno Krievijas gāzes koncerns "Gazprom" un Vācijas uzņēmumi "E.ON Ruhrgas" un "BASF-Wintershall".
1220 kilometrus garais cauruļvads tiks ievietots Baltijas jūrā no Viborgas ostas Krievijā līdz Greifsvaldei Vācijas ziemeļos.
Sagaidāms, ka zemūdens gāzesvada ierīkošana izmaksās aptuveni 7,4 miljardus eiro (5,2 miljardus latu).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
