Dāņu zinātnieki atklājuši ilga mūža noslēpumu - mērena iedzeršana un sportošana.
Cilvēkiem, kas nedzer un nesporto, ir par 30%-49% augstāks risks saslimt ar kādu sirdsslimību nekā cilvēkiem, kas pievēršas vienai vai abām aktivitātēm.

"Galvenais atklājums ir tāds, ka viens vai divi dzērieni kopā ar vismaz mērenām fiziskām aktivitātēm dod papildus labvēlīgus rezultātus," sacīja Dānijas Dienvidu universitātes profesors Mortens Gronbeks, kurš vadīja pētījumu.

Vairākos lielos pētījumos jau agrāk secināts, ka mērena iedzeršana līdz diviem dzērieniem dienā samazina sirds un asinsvadu slimību risku un dažos gadījumos pat samazina dažu vēžu risku.

Taču Dānijas zinātnieku darbā pētīts vieglas iedzeršanas un sportošanas kopīgais efekts uz veselību.

Zinātnieki laika posmā no 1981. līdz 1983.gadam apkopoja informāciju par aptuveni 12 000 vīriešu un sieviešu vecumā virs 20 gadiem iedzeršanas un fizisko aktivitāšu paradumiem.

Nākamo 20 gadu laikā aptuveni 1200 no pētījuma dalībniekiem nomira no kādas sirds slimības, bet aptuveni 5900 citu cēloņu dēļ.

Pētījuma autori secinājuši, ka, neskatoties uz fizisko aktivitāšu līmeni, nedzērājiem ir par 30%-31% lielāks sirds slimību risks nekā cilvēkiem, kas mēdz mazliet iedzert. Par mērenu alkohola patēriņu uzskatīts viens līdz 14 dzērieni nedēļā.

Taču atturībnieki, kas nodevās vismaz mērenām fiziskām aktivitātēm, spēja mazināt savu sirdsslimību risku, kas ir būtisks atklājums par labu tiem cilvēkiem, kas nelieto alkoholu reliģisku apsvērumu vai veselības dēļ.

Vismazākais jebkāda cēloņa nāves risks ir fiziski aktīviem cilvēkiem ar viegliem un mēreniem dzeršanas paradumiem, bet visapdraudētākie ir fiziski neaktīvie, kas alkoholu lieto daudz.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!