Straujā darbaspēka izmaksu sadārdzināšanās, kā arī akūtais darbaspēka trūkums Igaunijā ir radījis situāciju, kad daudzas firmas aizvien biežāk darbā pieņem cilvēkus bez valsts valodas zināšanām, informē biznesa portāls "DV".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Patērētāju tiesību aizsardzības departaments ziņo, ka ik pa laikam tiek saņemtas sūdzības no klientiem par to, ka pārdevēji, taksometru vadītāji un daudzi citi apkalpojošā nozarē strādājošie nepietiekami zina valsts valodu.

Departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā speciāliste Evelina Kopela sacījusi, ka departaments ir informēts par šo problēmu. "Protams, par darbinieka valodas zināšanu trūkumu ir jāatbild darba devējam, jo viņa kompetencē ir savu darbinieku apmācība," viņa precizējusi, skaidrojot, ka gadījumā, ja darbinieks valsts valodu nezina pienācīgā līmenī, tad darba devējam ir jādara viss iespējamais, lai situāciju labotu.

Viņa arī uzskata, ka ļoti daudz ko var mainīt paši patērētāji. "Ja patērētāji protestēs pret nekvalitatīvu apkalpošanu un ziņos par to firmas vadībai, kur darbinieki slikti zina valsts valodu, tad šāda problēma tiks atrisināta daudz ātrāk un efektīvāk," sacījusi Kopela.

Viņa skaidrojusi: ja patērētājs nav ticis apkalpots pietiekami kvalitatīvi, bet igauņu valodas nezināšana ir zemas apkalpošanas kvalitātes kritērijs, tad patērētājam ir tiesības pieprasīt cenas samazinājumu pakalpojumam, bezmaksas radīto neērtību novēršanu vai arī pieprasīt, lai viņam tiktu sniegts jauns, analoģisks pakalpojums.

Valodas inspekcijas padomniece Hele Perna atzina, ka dienests saņem ļoti daudz sūdzību par darbiniekiem no tirdzniecības tīkliem "Maxima", "Mc'Donalds" un "Double Coffe".

Valodas inspekcija izsaka brīdinājumu tiem, kas nav nokārtojuši eksāmenu par valsts valodas zināšanu pamata līmenī. Pēc pusgada, gada darbinieks tiek pārbaudīts vēlreiz un, ja viņš joprojām nezina valodu, tad tiek uzlikts 200 kronu (deviņu latu) liels naudas sods. Ja arī vēl pēc tam darbinieks valodu nav iemācījies, Valodas inspekcija var uzlikt sodu uzņēmumam.

Lai gan, ja cilvēks nepietiekami labi zina valsts valodu un regulāri mācās, viņš var turpināt strādāt, nezinot valodu. Neviens, izņemot pašu darba devēju, šajā situācijā viņam nevar liegt strādāt. Turklāt situācijā, kad ir akūts darbaspēka trūkums, darba devēji parasti to nedara. Nereti esot gadījumi, kad cilvēki mācās vairākus gadus, taču valodas zināšanas no tā neuzlabojas.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form