Šādu lēmumu pieņēmusi komisija, kuras sastāvā bija 18 parlamenta, nevalstisko organizāciju, tieslietu struktūru, kā arī reliģisko un medicīnisko institūciju pārstāvji.
Komisija vienojusies, ka ārstiem ir tiesības pārtraukt ilgstošu pacienta dzīvības uzturēšanu, balstoties uz pacienta rakstisku vai mutisku apliecinājumu.
Tomēr tas neattieksies uz garīgi slimajiem vai tiem pacientiem, kuri nespēs apliecināt vēlmi nomirt, informēja Dienvidkorejas Veselības ministrija.
Pieņemtās normas tiks izmantotas jauna eitanāzijas likuma pieņemšanai, lai gan vēl nav zināms laiks, kad parlaments varētu izskatīt šādu likumprojektu.
Šā gada janvārī nomira kāda 77 gadus veca sieviete, kurai plaušu pārbaudes laikā iestājās smadzeņu nāve.
Pēc trim mēnešiem viņas bērni tiesā iesniedza prasību, jo ārsti atteicās izpildīt viņu lūgumu atslēgt dzīvības uzturēšanas sistēmas.
Neglābjami slimās sirmgalves tuvinieki uzskatīja, ka viņas dzīves mākslīga pagarināšana ir "mokoša un bezjēdzīga".
Tolaik tiesa atbalstīja ģimenes lūgumu, taču mediķi iesniedza apelāciju. Tomēr arī Augstākā tiesa lēma sievietes tuviniekiem par labu.
Šī lieta Dienvidkorejā raisījusi plašas diskusijas.
2007.gadā kādam vīrietim tika piespriests četru gadu nosacīts cietumsods par respiratora atvienošanu savam dēla, kuram bija iestājusies smadzeņu nāve.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
