Domstarpības, kuras izsaukuši jaunie Vācijas imigrācijas noteikumi, apdraud šonedēļ paredzēto integrācijas programmas prezentāciju.
Vairākas Vācijas turku organizācijas piedraudējušas boikotēt ceturtdien paredzēto sanāksmi, kurā kanclere Angela Merkele gatavojas iepazīstināt ar valdības plānu imigrantu integrācijas uzlabošanai.

Turku organizācijas otrdien aicināja kancleri uzklausīt to iebildumus pret jaunajiem imigrācijas noteikumiem, kas cita starpā paredz ģimeņu apvienošanai pieprasīt ārvalstnieku laulātajiem pierādīt, ka tie spēj sevi uzturēt, kā arī apliecināt zināmas vācu valodas zināšanas.

"Vācija ir mūsu mājas, un mēs esam valsts daļa. Mēs vēlamies, lai mūsu bērniem šeit būtu nākotne, un tāpēc mēs esam sadarbojušies integrācijas jomā," žurnālistiem paziņoja Vācijas Turku kopienu (TGD) vadītājs Kenans Kolats. "Taču šie stingrākie imigrācijas noteikumi ir tiešā pretrunā ar citām valdības integrācijas iniciatīvām."

Merkele, ņemot vērā bažas par iespējamo musulmaņu radikalizāciju, savā politiskajā dienaskārtībā iekļāvusi arī integrācijas jautājumus un izveidojusi oficiālu mehānismu dialoga veidošanai ar minoritātēm.

"Ārvalstu izcelsmes cilvēku integrācija mūsdienās ir svarīgs uzdevums," savā iknedēļas interneta video uzrunā saka Merkele.

Jaunie imigrācijas noteikumu, pret kuriem iebilst turku organizācijas, netiek attiecināti uz ārvalstniekiem, kuri vēlas ieceļot pie saviem laulātajiem Vācijas pilsoņiem.

Valdība norādījusi, ka turku un islāmistu organizācijas nepārstāv visus Vācijā dzīvojošos musulmaņus, un aicinājusi pārējās organizācijas piedalīties sanāksmē un atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir imigrantu profesionālā izglītošana un valodas apmācība.

Vācijā pašlaik mitinās otra lielākā musulmaņu kopiena Eiropā, un tikai Francijā ir lielāks islāmticīgo skaits.

Vairums no Vācijā dzīvojošajiem musulmaņiem ir turku izcelsmes. Lai gan daudzi no viņiem strādā zemu apmaksātus darbus un dzīvo nošķirti no vācu sabiedrības, atšķirībā no Francijas un Lielbritānijas starpkopienu attiecībās nevalda nopietna spriedze.

Tomēr integrācija Vācijā ir delikāts jautājums, ņemot vērā valsts nacistisko pagātni, kā arī pieaugošo labējo radikāļu aktivitāti.

"Samits un integrācijas plāns drīzāk jāuztver kā žestu politika, nevis kā nopietna politiskā programma," uzskata Esenes Turku studiju centra direktors Faruks Sens.

Savukārt valdība apgalvo, ka vēlas iedrošināt imigrantus aktīvāk iesaistīties valsts ekonomiskajā un kultūras dzīvē.

Integrācijas komisāre Marija Bēmere norāda, ka pašlaik nevienu no 30 lielākajiem uzņēmumiem saskaņā ar Frankfurtes fondu biržas indeksu DAX nevada imigrantu izcelsmes persona.

Bēmere arī aicinājusi nodrošināt plašāku imigrantu pārstāvniecību Vācijas medijos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!