Vācijas tradicionāli zemā dzimstība, pateicoties ekonomiskās situācijas stabilizācijai un atbalstam bērnu kopšanai, pērn sasniegusi augstāko līmeni pēdējo 17 gadu laikā, ceturtdien paziņoja ģimenes lietu ministre Urzula fon der Lējena.
"Pat bez oficiāliem skaitļiem varu šodien paziņot, ka 2007. gadā dzimstības līmenis demonstrēja nepārprotamu pieaugumu un vidēji pārsniedz 1,4 bērnus uz vienu sievieti," atsaucoties uz Lējenas teikto, sacīja viņas pārstāvis. 2006.gadā vidējais dzimstības rādītājs bija 1,33 bērni uz vienu vācieti.

Vācijas dzimstības līmenis - viens no zemākajiem Eiropā - aptuveni divas desmitgades svārstījies starp 1,3 un 1,4 bērniem uz vienu sievieti, un eksperti mazajā bērnu skaitā vainoja grūtības, ar kādām vecākiem jāsastopas, lai savienotu darbu ar ģimeni.

2007. gadā Ģimenes lietu ministrija panāca jaunu normu ieviešanu, kas jebkuram no vecākiem pēc bērna piedzimšanas ļauj ņemt gadu ilgu atvaļinājumu, katru mēnesi saņemot līdz pat 1800 eiro (1260 latu).

Jaunā sistēma izrādījusies populāra, negaidīti lielam skaitam tēvu izšķiroties uzņemties jaundzimušā bērna kopšanu.

Entuziasma pilnā vāciešu reakcija noveda pie tā, ka 3,5 miljardus eiro lielais bērna kopšanas atvaļinājumu finansēšanas budžets pagājušajā gadā tika pārsniegts par 130 miljoniem.

Lējena uzsākusi īstenot arī programmu, lai līdz 2013. gadam trīskāršotu vietu skaitu bērnu dienas aprūpes centros. Šī iecere izsaukusi konservatīvo kritiku, viņiem apgalvojot, ka programmas mērķis ir piespiest mātes iesaistīties darbā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!