ECT atzīst mediju tiesības aprakstīt slavenību privāto dzīvi

Raidorganizācija BBC norāda, ka Strasbūras tiesas spriedums ir nopietns trieciens Moslija cīņā par privātās dzīves aizsardzību, lai gan viņam vēl ir tiesības iesniegt pārsūdzību.

Nu jau 71 gadu vecā Moslija sūdzība saistīta ar tabloīda "News of the World" publicētajām fotogrāfijām no sadomazohistiskām orģijām, kurās piedalījās arī tolaik 67 gadus vecais Moslijs. Viņš 2008.gadā par šo publikāciju iesniedza sūdzību Lielbritānijas tiesā, un laikrakstam vēlāk nācās viņam samaksāt kompensāciju par morālo kaitējumu.

Tomēr Moslijs uzskatīja, ka naudas kompensācija nevar atjaunot viņa sabojāto reputāciju, un uzstāja, ka žurnālistiem pirms privātās dzīves atspoguļošanas publikācija jāsaskaņo ar cilvēku, lai nepieciešamības gadījumā publikācijas varonis varētu tiesas ceļā apturēt tās nonākšanu atklātībā. Tāpēc viņš iesniedza sūdzību ECT, apstrīdot Lielbritānijas konfidencialitātes likumus.

Par šo ideju sašutumu pauda mediju pārstāvji, norādot, ka privātās dzīves aizsardzība nedrīkst apdraudēt mediju brīvību.

Strasbūras tiesa lēma, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju plašsaziņas līdzekļiem nebija pienākuma Mosliju iepriekš brīdināt par gaidāmo publikāciju. Tiesa atzina, ka personas tiesības uz privāto dzīvi Lielbritānijā pieteikami aizsargā "pašregulācija", iespēja civilltiesiskā kārtā prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, kā arī pagaidu izpildraksti.

Tiesa arī norādīja, ka, ar likumu uzliekot medijiem pienākumu iepriekš brīdināt par publikāciju, būtu jāparedz izņēmumi, ka tas nav jādara gadījumos, ja publikācija ir svarīga sabiedrības interesēm, bet tad savukārt laikraksta paša ziņā būtu izlemt, vai par publikāciju ir jāziņo vai nav. Tāpat, norādīja ECT, šādas prasības ieviešanas efektivitāte būtu atkarīga no tā, cik bargs sods nacionālajos likumos būtu paredzēts par pārkāpumu. "Iepriekšējās paziņošanas prasība būtu tikai tik stipra, cik sankcijas par tās neievērošanu," teikts spriedumā.

Lielbritānijas Tieslietu ministrija paudusi gandarījumu par ECT spriedumu, norādot, ka "valdība atzīst, ka ir svarīgi rast pareizo līdzsvaru starp personas tiesībām uz privātumu, no vienas puses, un tiesībām uz vārda brīvību un oficiālu informāciju par citiem no otras".