ECT noraida Lietuvas apelāciju par spriedumu CIP cietumu lietā
Foto: Reuters/Scanpix

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) noraidījusi Lietuvas valdības iesniegto apelāciju par maijā pasludināto ECT spriedumu, kurā atzīta Lietuvas līdzdalība ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) slepeno cietumu programmā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pieci tiesneši pirmdien izskatīja Lietuvas valdības lūgumu lietu izskatīt ECT Lielajā kolēģijā, un ECT otrdien paziņoja, ka tiesneši nolēmuši, ka nav pamata nodot lietu ECT Lielajai kolēģijai.

Jau vēstīts, ka Lietuvas valdība 31. augustā ECT iesniedza lūgumu lietu nodot izskatīšanai Lielajā kolēģijā, tādējādi pārsūdzot ECT maijā pieņemto spriedumu.

Jau ziņots, ka Strasbūras tiesa 31.maijā atzina, ka Lietuva un Rumānija līdzdarbojušās CIP programmā, ļaujot turēt apcietinājumā par terorismu aizdomās turētas personas slepenās ieslodzījuma vietās šo valstu teritorijā, un tādējādi pārkāpušas Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kas aizliedz spīdzināšanu, garantē tiesības uz brīvību, privātās dzīves aizsardzību un tiesības uz aizstāvību tiesā.

Strasbūras tiesa, kas Lietuvas lietu izskatīja pēc Gvantanamo bāzē ieslodzītā Saūda Arābijā dzimušā palestīnieša Abu Zubaidas prasības, lēma, ka Lietuvai jāsamaksā Zubaidam 100 000 eiro kompensācija par patvaļīgu turēšanu apcietinājumā un jāsedz tiesas izdevumi 30 000 eiro apmērā.

ASV amatpersonas uzskata, ka Abu Zubaida ieņēmis augstu vietu starptautiskās islāmistu teroristu organizācijas "Al Qaeda" hierarhijā un bijis iesaistīts 2001.gada 11.septembra uzbrukumu rīkošanā, bet viņam nav izvirzītas nekādas apsūdzības.

Strasbūras tiesa arī noteikusi, ka Lietuvai pēc iespējas drīzāk jāpabeidz Ģenerālprokuratūras veiktā izmeklēšana, lai noskaidrotu un sodītu personas, kas atbildīgas par savu pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī cilvēku nelikumīgu pārvešanu pāri valsts robežai un turēšanu ieslodzījumā. Turklāt Lietuvai arī uzdots vērsties pie ASV institūcijām un pieprasīt, lai tiktu mazinātas pret Zubaidu pieļauto pārkāpumu sekas.

Lietuva līdz šim nav atzinusi, ka valstī darbojies CIP cietums.

Kad ASV televīzijas kanāls "ABC News" 2009. gada augustā izplatīja informāciju, ka Viļņas pievārtē atradies viens no astoņiem CIP slepenajiem cietumiem, kas pēc 2001. gada 11. septembra tika ierīkoti visā pasaulē aizturētajiem augsta ranga "Al Qaeda" gūstekņiem, Lietuvā tika uzsākta parlamentārā izmeklēšana iespējamo CIP cietumu lietā. Tolaik izskanēja versijas, ka CIP cietumi Lietuvā ierīkoti, pretī par to saņemot toreizējā ASV prezidenta Džordža Buša jaunākā atbalstu Lietuvas dalībai NATO. Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komiteja norādīja, ka nav konstatēts, ka CIP aizturētas personas būtu nogādātas Lietuvā, lai gan atzina, ka apstākļi tam bijuši.

2014. gadā izmeklēšanu par iespējamu nelikumīgu cilvēku transportēšanu pāri valsts robežai sāka Lietuvas Ģenerālprokuratūra. Šī izmeklēšana vēl turpinās.

2016. gadā toreizējais Lietuvas tieslietu ministra vietnieks Pauļus Gricjūns Strasbūras tiesas deviņu tiesnešu kolēģijai liecināja, ka nekāds slepens CIP ieslodzījuma centrs Lietuvā nav darbojies un amerikāņi pirms desmit gadiem uz Lietuvu transportējuši nevis ieslodzītos, bet sakaru iekārtas. Viņš skaidroja, ka ēkā Antaviļos, 15 kilometrus no Viļņas, kas tiek pieminēta kā iespējamā cietuma atrašanās vieta, bijis izveidots izlūkošanas atbalsta centrs, taču šīs telpas tā arī nekad nav izmantotas minētajam mērķim.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Cilvēktiesību tiesa Lietuva
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form