Ēģiptē piektdien gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītāju un viņu pretinieku un armijas sadursmēs gājuši bojā vismaz 26 cilvēki, vēl 300 guvuši ievainojumus, vēsta raidsabiedrība BBC.
Vietējā ziņu aģentūra norāda, ka lielākā daļa gājuši bojā no šaujamieroču ievainojumiem.
Vardarbības vilnis pāršalca Ēģiptes pilsētas pēc tam, kad specdienesti nošāvuši trīs demonstrantus, kuri pauduši atbalstu Mursi. Aleksandrijā sadursmēs krituši 12 cilvēki, Kairā - vismaz trīs.
Piektdien vakarā tūkstoši Mursi atbalstītāju Ēģiptes galvaspilsētā un citās pilsētās izgājuši ielās. Tiek pieļauts, ka par signālu protesta akcijām kalpojusi gāztā prezidenta līdzgaitnieka, kustības "Brāļi musulmaņi" līdera Mohameda Badi uzruna mītiņā pie vienas no Kairas mošejām. Badi paziņojis, ka Allāhs palīdzēs Mursi atgriezties prezidenta krēslā.
Pēc šīs uzrunas daudzi tūkstoši Mursi atbalstītāju devušies uz Tahira laukumu, kur visu dienu mītiņu rīkojuši Mursi pretinieki. Savukārt militāristi centušies ierobežot pūļa pārvietošanos pa pilsētu, slēdzot tiltus pār Nilu un izveidojot norobežojumus no dzeloņdrātīm. Izcēlās armijas, Mursi pretinieku un atbalstītaju sadursmes.
Tāpat Mursi atbalstītāji devušies uz Prezidenta gvardes Virsnieku klubu, kur, iespējams, tiek turēts apcietinātais Mursi. Armijas pārstāvji brīdinājuši pūli netuvoties ēkai, šāvuši gaisā, taču cilvēki neatkāpušies un karavīri sākuši šaut uz pūli.
Aģentūra "Reuters" vēsta, ka sadursmes novērotas arī citās pilsētās - Suecā, Ismailijā un citur. Tur Mursi atbalstītāji mēģinājuši iebrukt administratīvajās ēkās, apmētājuši karavīrus ar akmeņiem, bet armija atbildēja ar asaru gāzi.
Tikmēr armijas ieceltais pagaidu valdības vadītājs Adlijs Mansurs piektdien izdevis rīkojumu par parlamenta augšpalātas atlaišanu. Šajā palātā vairākums piederēja islāmistiem. Parlamenta apakšpalāta tika atlaista jau pirms gada, jo Mansura vadītā Konstitucionālā tiesa neapstiprināja vēlēšanu rezultātus.
Mansurs, kurš iecelts pagaidu valdības vadītāja amatā ceturtdien, apsolījis drīzumā sarīkot valstī jaunas parlamenta un prezidenta vēlēšanas.
Nedēļas laikā Ēģiptē jau gājuši boja vismaz 60 cilvēki.
Jau vēstīts, ka trešdien vakarā, noslēdzoties bruņoto spēku izvirzītā ultimāta termiņam,armija paziņoja, ka ir apturēta Ēģiptes konstitūciju, bet pirms gada ievēlētais Mursi vairs nav prezidents, jo nav "izpildījis tautas prasības".
Armijas paziņojumu ar gavilēm un uguņošanu sveica simtiem tūkstošo Kairas ielās sapulcējušies cilvēki. Tikmēr vairākas ārvalstis izteikušas bažas par armijas iejaukšanos politikā un mudina uz ātru civilās valdības izveidošanu.
Ceturtdien amata zvērestu nodeva par pagaidu prezidentu ieceltais Ēģiptes Augstākās konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Adlijs Mansurs, kurš sola sarīkot brīvas vēlēšanas.
Armijas rīcība sekoja vairāku dienu ilgušiem masu protestiem, kuros miljoniem ēģiptiešu un opozīcija pieprasīja prezidenta, kurš gada laikā nav spējis tikt galā ar valsts ekonomiskajām un drošības problēmām, atkāpšanos.
Ar Mursi valdības darbu neapmierināti demonstranti svētdien Kairā pulcējās uz plašāko demonstrāciju kopš 2011. gada tautas sacelšanās, kuras laikā tika gāzts ilggadējais prezidents Hosni Mubaraks.
Kopš nemieru sākšanās no amata ir atkāpušies vairāki valdības ministri, bet pirmdien ultimātu Mursi - izpildīt demonstrantu prasības un atrisināt politisko krīzi - izvirzīja armija. Mursi šo ultimātu noraidīja.
ASV skolotais islāmists Mursi par Ēģiptes prezidentu ievēlēts 2012. gada jūnijā - pirmajās brīvajās vēlēšanās pēc ilggadējā valsts vadītāja Hosni Mubaraka ēras. Kritiķi norāda, ka Mursi gada prezidēšanas laikā ir palicis ļoti autoritatīvs.
Jaunajam prezidentam nav izdevies atjaunot valsts ekonomiku, kas sabrukusi 2011. gada tautas sacelšanās pret Mubaraku laikā, kas aizbiedēja no Ēģiptes ārvalstu tūristus, norāda CNN. Tas ir sagādājis vilšanos daudziem viņa atbalstītājiem no Ēģiptes nabadzīgajiem iedzīvotājiem un vidusšķiras.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
