Eiropas vienotajai valūtai eiro trešdiena ir pirmais īstais pārbaudījums, jo aptuveni 300 miljoni eirozonas iedzīvotāju pēc svētku brīvdienām ir atgriežies darbā un sāk ikdienā izmantot naudu, kas par oficiālo norēķinu vienību 12 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs kļuva 1.janvārī.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Eiro valūta otrdien tika ieviesta skaidras naudas maksājumos Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Itālijā, Īrijā, Luksemburgā, Nīderlandē,Portugālē, Spānijā, Somijā un Vācijā. Visumā eksperti pāreju raksturo kā veiksmīgu, tomēr brīdina, ka problēmas var rasties, piemēram, mazumtirdzniecības sfērā.

Eirozonas valstu varas iestādes arī bažījas, ka naudas viltotāji izmantos to, ka iedzīvotāji jauno valūtu vēl nepazīst pietiekami labi.

Arī eirozonā neietilpstošās Lielbritānijas Nacionālais kriminālās izlūkošanas dienests brīdinājis, ka, par spīti eiro banknotēs iestrādātajām un plaši izreklamētajām drošības pazīmēm, piemēram, ūdenszīmēm, luminiscējošajām šķiedrām un hologrammām, pirmajās nedēļās daudzi varētu kļūt par naudas viltotāju upuriem.

Francijas uzņēmējiem un patērētājiem trešdien draud cita problēma, kas arī ietekmēs eiro - vairākas bankas un pastu dienesti plāno streikot, pieprasot lielākas algas un vairāk darbinieku.

Eiro ieviešana skaidras naudas maksājumos bija liels izaicinājums eirozonas valstīm, jo bija jānodrukā aptuveni 15 miljardi banknošu, kuru kopējā vērtība pārsniedz 630 miljardus eiro (354 miljardus latu), kā arī jāizkaļ 51 miljards monētu kopumā 16 miljardu eiro (gandrīz deviņu miljardu latu) apjomā.

Lai arī miljoniem cilvēku jau Jaungada naktī drūzmējās pie bankomātiem saņemt jauno valūtu, trešdiena ir pirmā diena, kad veikali strādā ierastajā darba režīmā. Apjukumu var radīt tas, ka lielākajā daļā eirozonas līdzšinējās nacionālās valūtas vēl vairākas nedēļas būs apgrozībā.

Patērētāji tiek lūgti pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no markām, frankiem, lirām, pesetām, drahmām un citām naudas vienībām, kas drīzumā pilnībā izies no aprites, un varas iestādes cer, ka lielākā daļa mazumtirgotāju izdos naudu vienīgi eiro, tādējādi veicinot vecās naudas izņemšanu no aprites.

Jau otrdien, tuvojoties svētku izskaņai, vairākās eirozonas valstīs bija ar jauno valūtu saistītas problēmas.

Vīnē kāds Austrijas centrālās bankas darbinieks kļūdījās un pārdeva 908 eiro (510 latu) vērtas eiro banknošu paciņas par tikai 36,35 eiro (20,4 latiem) gabalā, tādējādi radot zaudējumus 872 eiro (490 latu) apjomā par katru šādu transakciju.

Arī Vācijas galvaspilsētā Berlīnē valdīja sajukums, jo daži mazumtirgotāji un taksometru šoferi pieņēma tikai markas, bet citi - vienīgi eiro, lai arī atbilstoši varas iestāžu rīkojumam līdz februāra beigām šajā valstī jāpieņem abas valūtas. Arī citās eirozonas valstīs nacionālās valūtas pilnībā jāizņem no apgrozības, vēlākais, līdz 28.februārim.

Tomēr Eiropas Komisija (EK) paziņoja, ka vairumā eirozonas valstu vienotās valūtas ieviešana notikusi bez starpgadījumiem.

"Daudz cilvēku saņēma eiro banknotes bankomātos," izrādot "lielu entuziasmu", preses konferencē sacīja Eiropas Savienības (ES) finansu un monetāro lietu komisārs Pedro Solvess.

Pēc EK datiem, Beļģijā otrdien uzstādīts rekords naudas izsniegšanas intensitātes ziņā bankomātos - divās pirmajās stundās pēc pusnakts ATM izsnieguši naudu 600 klientiem minūtē.

Teritorijas ziņā eiro pielīdzināms romiešu denārijam pirms divtūkstoš gadiem.

No 15 ES dalībvalstīm eirozonai nav pievienojušās vienīgi Lielbritānija, Zviedrija un Dānija. Eiro pieņem arī Eiropas pundurvalstiņās Vatikānā un Monako, kā arī Balkānu reģionos, kur līdz šim paralēli nacionālajai valūtai plaši lietoja Vācijas markas.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form