"Es zinu, ka viņi [Serbijas varas iestādes] saprot, ka [ES kandidātvalsts statusa iegūšana] ir daudz nopietnāks darbs," intervijā raidstacijai RFE/RL norādīja Fīle.
Eirokomisārs uzsvēra, ka Serbijai ir jāizpilda politiskie un ekonomiskie nosacījumi jeb Kopenhāgenas kritēriji, tostarp jānodrošina tiesu varas neatkarība, mediju brīvība un jāizveido labvēlīga vide uzņēmējdarbībai.
Tomēr galvenais šķērslis Serbijas ceļā uz ES ir attiecības ar Kosovu, kura vienpusēji pasludināja neatkarību no Serbijas 2008.gadā.
Serbija atsakās atzīt Kosovas neatkarību, tomēr ar ES starpniecību abas valstis ir uzsākušas dialogu. Tā rezultāts ir cilvēku pārvietošanās nosacījumu uzlabošanās un savstarpēja dzimšanas apliecību un zinātnisko grādu atzīšana.
Eiropas Komisija sagaida, ka līdz septembrim puses vienosies elektroenerģijas, telekomunikācju, kadastra uzskaites un muitas jautājumos.
Fīle uzsvēris, ka visi šie soļi palielina Serbijas izredzes oktobrī saņemt ES kandidātvalsts statusu, taču pirms tam jāatrisina galvenais jautājums – Kosovas statuss.
Iestāšanās ES ir viena no nozīmīgākajām Serbijas iekšpolitikas prioritātēm. Belgrada iesnieda oficiālu lūgumu uzņemšanai ES 2009.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
