Nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto personu sacīja, ka viņi uzticas ES, kas ir par 12 procenta punktiem vairāk nekā pagājušajā gadā veiktajā aptaujā. Apmēram tikpat daudz aptaujāto atzina, ka līdzdalība ES viņu valstīm nāk par labu, kas ir vairāk par sešiem procenta punktiem salīdzinājumā ar pagājušajā gadā veiktās aptaujas rezultātiem.
Taču lielākā daļa Lielbritānijas un Zviedrijas iedzīvotāju, kuras tradicionāli ir visskeptiskākās ES dalībvalstis, kā arī Austrijas un Somijas iedzīvotāji sacīja, ka viņiem nav uzticības ES.
Vispārsteidzošākais ir tas, ka divas trešdaļas aptaujāto atzina, ka ES vajadzētu pašai savu konstitūciju, un vairākums to atbalstīja visās valstīs, ieskaitot Lielbritāniju un Zviedriju.
Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi pēdējās aptaujas datus atzina par iepriecinošiem.
"Es domāju, ka patlaban visā Eiropā pieaug sapratne, ka kopējām problēmām un izaicinājumiem, ar kuriem mēs saskaramies, ir nepieciešama kopīga darbība," teikts viņa paziņojumā.
Taču viņš sacīja, ka ES vajag uzlabot komunicēšanos, lai labāk pretotos, pēc viņa vārdiem "satraucošam zināšanu un informācijas trūkumam par ES visās dalībvalstīs."
Aptauja parādīja, ka 61 procents respondentu atbalsta eiro, kurš no 2002.gada 1.janvāra tiks ieviests visās ES dalībvalstīs, izņemot Lielbritāniju, Dāniju un Zviedriju. Aptauja parādīja, ka Lielbritānijā joprojām ir spēcīga opozīcija eiro - tā ieviešanu neatbalsta 58 procenti aptaujāto.
Eiropieši arī spēcīgi atbalsta ES plānus izveidot kopīgu ārlietu, aizsardzības un drošības politiku.
Nedaudz vairāk nekā puse respondentu atbalstīja ES paplašināšanās plānus. To visvairāk atbalsta Grieķijas un Zviedrijas iedzīvotāji, savukārt Francijas - vismazāk.
Oktobrī un novembrī veiktais pētījums parādīja, ka pēc 11.septembra terora aktiem ASV 86 procenti respondentu baidās no terorisma, kas ir par 12 procentiem vairāk nekā pagājušajā gadā. Divas trešdaļas aptaujāto baidās no pasaules kara, kas ir par 19 procentiem vairāk nekā pagājušajā gadā.
Lielākā daļa aptaujāto visai drūmi raugās uz ekonomisko situāciju un tikai 16 procenti respondentu domā, ka ekonomiskā situācija viņu valstīs 2002.gadā uzlabosies, kas ir par astoņiem procentiem mazāk nekā 2000.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
