Eiropas Savienība (ES) atbalsta starptautiskos centienus, lai mazinātu spriedzi Armēnijas un Azerbaidžānas attiecībās pēc pagājušā gada Kalnu Karabahas kara, sestdien, 17. jūlijā, sacīja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
Vizītes gaitā Erevānā Mišels apliecināja, ka "ES atbalsta Minskas grupu", ko veido ASV, Francijas un Krievijas diplomāti, kā starpnieki ieilgušajā teritoriālajā strīdā.
Eiropadomes prezidents mudināja Minskas grupu "uzņemties atbildību un risināt dažādos jautājumus" pēckonflikta regulējuma kontekstā.
Kopš pamiera panākšanas Kalnu Karabahas konfliktā Minskas grupa pamatā bijusi neaktīva. Azerbaidžānas prezidents Ilhamas Alijevs uzstāja, ka "Karabahas konflikts ir atrisināts uz viesiem laikiem". Viņš noraidīja Erevānas aicinājumus uz sarunām par reģiona politisko statusu.
Mišela vizītē Dienvidkaukāza reģionā Erevāna ir pirmais apstāšanās punkts.
Svētdien viņš Baku tiksies ar Alijevu, bet pirmdien viņam Batumi, Gruzijā, plānotas sarunas ar Gruzijas, Moldovas un Ukrainas līderiem.
Septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā izcēlās konflikts par pamatā armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas strīdus reģionu, kā rezultātā dzīvību zaudēja aptuveni 6000 cilvēku.
Karadarbība ilga sešas nedēļas un noslēdzās 9. novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90. gadiem atradās armēņu kontrolē.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSRS sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
