EPPA prezidents lords Rasels-Džonstons šonedēļ sacīja, ka jebkādam šādam balsojumam būtu simboliska nozīme, jo Ministru komiteja - kas vienīgā tiesīga pieņemt lēmumu par kādas dalībvalsts izslēgšanu - diez vai šādu lēmumu pieņems.
Iepriekš aģentūra "RIA Novosti" izplatīja ziņu, ka ar 111 balsīm pret 19 pieņemta Pārraudzības komitejas rezolūcija, kurā tika ieteikts sākt Ukrainas izslēgšanas procedūru.
Ja Ukraina tiks izslēgta, tā būs pirmā reize Eiropas padomes 51 gadu ilgajā vēsturē, kad kāda valsts tiek izslēgta no šīs organizācijas. Ukraina šajā organizācijā tika uzņemta 1995.gadā.
Pagājušajā gadā EPPA nobalsoja par Krievijas izslēgšanas procedūras uzsākšanu sakarā ar karu Čečenijā, tomēr Ministru komiteja to neatbalstīja.
Jautājums par Ukrainas atbilstību Eiropas padomes dalībvalsts statusam tika apspriests sakarā ar vārda brīvības ierobežojumiem Ukrainā un oficiālās Kijevas nedemokrātisku attieksmi pret opozīcijas spēkiem. EPPA Pārraudzības komiteja savā ieteikumā izslēgt Ukrainu minēja virkni pret Ukrainu vērstu sūdzību, arī par "žurnālistu noslepkavošanu" un "atkārtotu agresiju pret žurnālistiem un viņu, kā arī parlamenta deputātu un opozīcijas politiķu pastāvīgu iebiedēšanu..."
Ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā Ukrainai ieteikts līdz EPPA jūnija sesijai steidzami panākt būtisku progresu cilvēktiesību un mediju brīvības ievērošanas sfērā, kas nozīmē jauna kriminālkodeksa, civilkodeksa pieņemšanu un tiesu sistēmas reformu. ja šīs prasības līdz tam laikam netiks izpildītas, pret Ukrainu tiks vērstas sankcijas un Ukraina var zaudēt savas pilnvaras Eiropas padomē.
Pret rezolūciju kategoriski izteicās Krievijas delegācija, kas balsoja pret rezolūciju. Krievijas delegācijas vadītājs Dmitrijs Rogozins paziņoja, ka EPPA pret Ukrainu notiek "absolūti bezkaunīgs spiediens", lai nepieļautu tās pavēršanos Krievijas virzienā.
Ukrainā patlaban risinās vislielākā politiskā krīze pēdējo desmit gadu laikā un pret prezidentu Leonīdu Kučmu tiek izvirzītas nopietnas apsūdzības varas ļaunprātīgā izmantošanā. Opozīcijas partijas apgalvo, ka viņš devis pavēli nolaupīt žurnālistu Georgiju Gongadzi, kura nāve izraisījusi plašas protesta demonstrācijas visā valstī. Savukārt Kučma noliedz jebkādu saistību ar šo noziegumu.
EPPA balsojums notiek dienā, kad Ukrainas parlaments izteica neuzticību populārā reformista Viktora Juščenko valdībai. Tūkstošiem premjera piekritēju izgājuši milzīgā demonstrācijā Kijevas ielās un pat mēģinājuši ieņemt Kučmas rezidenci. Tikmēr Ukrainas parlaments atteicies uzskatīt jautājumu par Kučmas impīčmenta procedūras uzsākšanu - nepieciešamo 226 balsu vietā par šī priekšlikuma iekļaušanu dienas kārtībā nobalsoja 209 deputāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
