Jauktais palīdzības mehānisms sastāv gan no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) līdzekļiem, gan no eirozonas valstu aizdevumiem Grieķijai uz divpusējo līgumu pamata.
"Mēs nekad neļausim Grieķijai bankrotēt," paziņoja Eiropas Savienības (ES) prezidents Hermans van Rompejs. "Ja pastāvēs jebkādi draudi, citi eirozonas dalībnieki iejauksies," viņš teica.
Šī vienošanās sekoja pēc tam, kad jautājumā par palīdzību Grieķijai vienojušās Vācija un Francija.
Ķā vēstīts, Vācijai iepriekš uzstāja, ka Grieķijai jāpalīdz, piesaistot SVF līdzekļus, taču tam nepiekrita Francija.
Pēc Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī vārdiem, saskaņā ar jaunu vienošanos, vienu trešdaļu līdzekļu krīzes skartajai valstij piešķirs Valūtas fonds, bet divas trešdaļas - eirozonas dalībnieki.
Jau ziņots, ka ceturtdien Briselē sākas ES divu dienu samits, kurā dominē diskusijas par Grieķijas krīzi un tās radītajiem draudiem eiro stabilitātei.
Grieķijas budžeta deficīts patlaban veido 12,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas vairāk nekā četras reizes pārsniedz ES noteikto limitu 3% no IKP apmērā.
Savukārt valsts parāds veido jau aptuveni 300 miljardus eiro (211 miljardus latu), kas veido ap 130% no IKP.
Grieķijas krīze jau ievērojami sadārdzinājusi valsts aizdevumu izmaksas, kā arī radījusi bažas par Atēnu maksātnespēju un līdzīgas situācijas attīstību citās eirozonas valstīs.
Valdības ieplānotie pretkrīzes pasākumi ietver jaunu nodokļu paaugstināšanu un tālāko valsts finansējuma samazinājumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
