Viņš piebilda, ka "nevar būt jautājumi par nosacījumu izmaiņu iestājai [eirozonā] vai par to, cik ilgi valstij ir jāgaida, pirms tā var tikt uzskatīta par atbilstošu vienotas Eiropas valūtas ieviešanai."
Šā gada 1. martā Briselē notikušajā ES dalībvalstu samitā tika apspriesta iespēja paātrināt Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu iekļaušanos eirozonā, taču bloka valstis noraidīja ierosinājumus atvieglot nosacījumus vienotas valūtas ieviešanai.
Lai ieviestu eiro, jaunajām ES valstīm vismaz divus gadus jābūt piemērojušām Eiropas valūtas kursa mehānismu II, kas pieļauj nacionālo valūtu svārstības pret eiro ne vairāk kā 15 % robežās no centrālā piesaistes kursa.
Lai iestātos eirozonā, ir jāizpilda arī tā sauktie Māstrihtas kritēriji. Tie paredz, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60 % no IKP, ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk kā par diviem procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās procentu likmes ir viszemākās, un inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās inflācija ir viszemākā.
Tāpat ES dalībvalstu vadītāji 1. martā Briselē notikušajā samitā noraidīja arī Ungārijas premjerministra Ferenca Ģurčaņa aicinājumu dibināt starptautisku fondu 190 miljardu eiro (133,5 miljardu latu) vērtībā, lai pārvarētu ekonomisko krīzi Austrumeiropā.
ES jau ir izveidots 25 miljardu eiro (17,5 miljardu latu) vērts aizdevumu fonds, kas pieejams bloka dalībvalstīm ārpus eirozonas un kuram jau pērn pieteicās Ungārija un Latvija.
Arī Rumānija pirmdien paziņoja, ka plāno lūgt aizdevumu ES.
ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunija norādīja, ka aizdevumu fonda apjoms būs pietiekams, lai nodrošinātu Rumānijas vajadzības un, ja nākotnē vairāk valstu būs nepieciešamība vērsties pēc palīdzības, tad līdzekļi tiks nodrošināti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
