EK norāda, ka antibakteriālo līdzekļu rezistence ir augoša veselības problēma ES: gadā ES no infekcijām, kuras izraisa pret zālēm rezistentās baktērijas, mirst aptuveni 25 000 pacientu, un saistītās veselības aprūpes izmaksas un produktivitātes zaudējumi izmaksā vairāk nekā 1,5 miljardu eiro (1,1 miljardu latu).
Antibakteriālie līdzekļi ietver antibiotikas , kas ir būtiskas zāles medicīnā un veterinārijā, un tos var izmantot arī kā dezinfekcijas līdzekļus, antiseptiskos līdzekļus un citus higiēnas līdzekļus. Tie ievērojami samazināja infekciju slimību draudus. Antibiotikas ir neaizstājams līdzeklis medicīnā - tās izmanto plaši izplatītās procedūras, piemēram, transplantācijā vai ķīmijterapijā.
Tomēr gadu gaitā baktērijas ir kļuvušas rezistentas pret antibiotikām. Rezistence izpaužas slimnīcās iegūtajās infekcijās, elpceļu infekcijās, meningītā, diarejā un seksuāli transmisīvajās infekcijās. Rezistentās baktērijas ir pārnēsājamas no dzīvniekiem uz cilvēkiem pārtikas ķēdē vai tieša kontakta rezultātā.
Kopš 90. gadiem, kad antibakteriālo līdzekļu rezistenci atzina par draudu sabiedrības veselībai, Komisija ir sākusi vairākas iniciatīvas un ieviesusi pasākumus visās nozarēs, proti, medicīnā un veterinārijā, pārtikas un barības jomā un zinātniskajā pētniecībā. Šodien publiskotais rīcības plāns ir pēdējais no vairākiem pasākumiem, kurus veikusi Komisija, lai apkarotu antibakteriālo līdzekļu rezistenci.
"Mums jārīkojas ātri un mērķtiecīgi, ja nevēlamies zaudēt iespēju lietot antibakteriālos līdzekļus baktēriju infekciju ārstēšanai gan medicīnā, gan veterinārijā. Divpadsmit nākamajiem pieciem gadiem paredzētie konkrētie pasākumi, ar kuriem iepazīstinām šodien, palīdzēs ierobežot antibakteriālo līdzekļu rezistences izplatīšanos un izstrādāt jaunas ārstēšanas metodes ar antibakteriālajiem līdzekļiem. Panākumi ir atkarīgi no sadarbības starp ES, dalībvalstīm, veselības aprūpes speciālistiem, nozari, lauksaimniekiem un daudziem citiem, " norāda Eiropas veselības un patērētāju aizsardzības komisārs Džons Dalli.
Eiropas pētniecības un inovācijas komisāre Moire Gēgena-Kvinna piebilst, ka jaunās paaudzes antibiotiku izstrāde ir ārkārtīgi nozīmīga, ja gribam palikt soli priekšā baktērijām un citiem patogēniem organismiem, kas ir rezistenti pret zālēm.
"Ieguldot pētniecībā un inovācijā, pacientiem iespējams nodrošināt optimālu aprūpi, un Komisija strādā ar nozari un ES dalībvalstīm, lai šos ieguldījumus atzītu par prioritāti. Šo apņemšanos ietversim arī mūsu nākamajā pētniecības un inovāciju finansēšanas programmā "Apvārsnis 2020"," skaidro Gēgena - Kvinna.
Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) datiem, Eiropā pieaug rezistence pret antibiotikām, kuras lietojamas kā pēdējais līdzeklis. Piemēram, visā ES pieaug to patogēno organismu rezistence, kuri bieži izraisa pneimoniju un urīnceļu infekcijas slimnīcās; tas ir pierādīts vairākās valstīs.
EK piedāvā vairākus pasākumus šajā jomām. Ir jānodrošina, lai gan medicīnā, gan veterinārijā antibakteriālos līdzekļus lietotu pienācīgi, tāpat jārūpējas par bakteriālo infekciju un to izplatīšanās novēršanu.
Nepieciešama jaunu iedarbīgu antibakteriālo līdzekļu vai alternatīvu ārstēšanas metožu izstrāde, kā arī jāorganizē sadarbība ar starptautiskajiem partneriem, lai ierobežotu antibakteriālo līdzekļu rezistence. Šajā jomā ir nepieciešams uzlabot zāļu monitoringu un uzraudzību medicīnā un veterinārijā.
Atbilstoši EK rīcības plānam, ir jāveicina padziļināta izpratne par antibakteriālo līdzekļu pienācīgu lietošanu un jātiprina ES tiesību akti par veterinārajām zālēm un dzīvnieku ārstniecisko barību. Tāpat jāstiprina infekciju profilakse un kontrole slimnīcās, klīnikās utt.
Jāsekmē cieša sadarbība, lai pacientiem piedāvātu jaunas antibiotikas, izstrādātu un/vai stiprinātu daudzpusējas un divpusējas saistības antibakteriālo līdzekļu rezistences novēršanai un kontrolei, kā arī jāuzlabo komunikāciju par antibakteriālo līdzekļu rezistenci sabiedrībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
