Ceturtdien Eiropas Komisija publicēja ziņojumu par padarīto Eiropas Savienības dalībvalstīs ūdens pamatdirektīvas īstenošanā. Direktīvas mērķis ir panākt līdz 2015.gadam labu ūdens kvalitātes līmeni visās upēs, ezeros, ietekās, arī piekrastes ūdens baseinos un gruntsūdeņu tilpnēs Eiropas Savienībā, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretāre Inese Stepiņa.
Lai gan ziņojuma rezultāti ir visai neviennozīmīgi, ir skaidrs, ka dalībvalstīm ir jādara vairāk, lai sasniegtu direktīvā nospraustos mērķus. Neraugoties uz to, Komisija ir pārliecināta, ka līdz 2015.gadam tomēr ir iespējams panākt labus rezultātus. Vēl ceturtdien Komisija atklāja Eiropas informācijas sistēmu par ūdens resursu stāvokli; šī sistēma faktiski ir portāls internetā, kas izveidots sadarbībā ar Eiropas Vides aģentūru, un šajā informācijas sistēmā ir apkopots ļoti plašs ūdens nozares informācijas klāsts par visu Eiropas Savienību.

2000.gadā pieņemtās ūdens pamatdirektīvas (ŪPD) mērķis ir panākt līdz 2015.gadam labu ūdens kvalitāti visos ES ūdens baseinos un tilpnēs. Saskaņā ar direktīvu dalībvalstīm līdz 2009. gadam ir jāpieņem upju baseinu apsaimniekošanas plāns. Ceturtdien publicētajā dokumentā ir paziņoti dati par dalībvalstīs sasniegto attiecībā uz normatīvo aktu pieņemšanu un labai ūdens apsaimniekošanai nepieciešamo mehānismu izveidi.

Visu 27 dalībvalstu iesniegtie dati liecina, ka ir panākts milzīgs progress. Tomēr savāktie dati arī izceļ būtiskus trūkumus. Viens no tādiem ir neatbilstoša direktīvas transponēšana dalībvalstu tiesību aktos. Vēl viena problēma ir lielā dažu dalībvalstu "atpalicība", iestrādājot ūdens pārvaldības sistēmā ekonomiskus instrumentus.

Sadarbība par pārrobežu jautājumiem, piemēram, ūdens piesārņojums starp dalībvalstīm un sadarbība ar tādām valstīm kā Krievija un Turcija, arī ir jāuzlabo.

Komisija ir publiskojusi divus citus saistītus ziņojumus. Pirmais ir jaunākais īstenošanas ziņojums par komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvu. Ar šo direktīvu dalībvalstīm noteikts pienākums uzbūvēt pienācīgas attīrīšanas iekārtas pašvaldībās, kurās pārsniegts noteikts iedzīvotāju skaits. Komisija ir konstatējusi, ka tikai 51 % no visām attīrīšanas iekārtām Eiropas Savienībā (pirms paplašināšanās 2004. gadā) bija atbilstīgas direktīvā noteiktajiem standartiem. Otrs ziņojums ir par tā dēvētās nitrātu direktīvas īstenošanu, tās mērķis ir samazināt un novērst virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņošanu ar nitrātiem, ko izmanto lauksaimniecībā. Šīs direktīvas īstenošana daudzās dalībvalstīs nebūt nav pilnīga, un piesārņojuma tendences Eiropas Savienībā ievērojami atšķiras.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit