Eiropas Komisija iebildusi pret Lietuvas lēmumu uz laiku aizliegt putnu gaļas un dzīvu putnu importu no Polijas, kur izplatās cilvēkiem bīstamais putnu gripas paveids.
"Jūsu piemērotie soļi ir pārāk stingri un nav proporcionāli Eiropas Savienības tiesiskajām normām," teikts EK vēstulē Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta direktoram Kazimiram Lukauskam. Komisija lūgusi Lietuvu nespert vienpusējus soļus.

Tomēr Lukausks vēl negatavojas atsaukt savu lēmumu. Nolemts sūtīt Eiropas Komisijai vēl vienu vēstuli. Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs izteicis cerību, ka EK 19.decembrī pārskatīs savu nostāju.

"Briselei esam paziņojuši, ka septiņi mūsu uzņēmumi ieved putnus no Polijas, kur noteikts jau sestais [slimības] perēklis, - tiek likvidētas labākās putnu fermas. Eksperti atzīst, ka jebkāda jaunu cālīšu vai tītarēnu ievešana ir bīstama," viņš piebildis.

Pēc Lukauska teiktā, baltkrievi jau veikuši stingrus drošības pasākumus, bet latvieši un igauņi to nedara, jo viņu putnu fermām nav tiešu kontaktu ar Poliju.

Kā pastāstījis Seima Lauku lietu komitejas priekšsēdētājs Viktors Rinkevičs, Pārtikas un veterinārais dienests solījis stingri uzraudzīt, lai putni un putnkopības produkcija pirms Ziemassvētkiem netiktu ievesti Lietuvā nelikumīgi.

Lietuvā no trešdienas mājputni jātur tikai telpās, lai nepieļautu to kontaktus ar savvaļas putniem, kas varētu izrādīties infekcijas pārnēsātāji. Lai gan gājputnu masveida pārlidošana jau beigusies, tomēr, kā norāda veterinārijas speciālisti, gulbji un dažas lielo pīļu sugas arī ziemā lido no Lietuvas uz Vāciju un nevar arī garantēt, ka Lietuvā neielido putni no Polijas teritorijas.

Putnu audzētājiem arī ieteikts turēt drošā vietā putnu barību. Speciālisti aicinājuši ziņot veterinārārstiem un Lietuvas Pārtikas un veterinārajam dienestam par visiem gadījumiem, kad novērota dīvaina putnu uzvedība, krītas dējība vai parādās neskaidri slimības simptomi.

Robežkontroles punktos šobrīd dežurē veterinārārsti, muitnieki un robežsargi, kas pārbauda katru no Polijas braucošo automašīnu.

Ja slimība pārsviestos arī uz Lietuvu, par putnu izkaušanu gan lielajiem, gan sīkajiem putnu audzētājiem tiktu maksāta kompensācija 100% apmērā. Lauksaimniecības ekonomikas institūts aplēsis, ka lielajām fermām vien kompensācijās nāktos samaksāt 123 miljonus litu (25,1 miljonu latu). Valsts nauda būtu vajadzīga arī putnu izkaušanas un aprakšanas izdevumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!