EK mudināja Eiropas Savienības (ES) valstu valdības šim jautājumam piešķirt "augstāko prioritāti" un nelikt šķēršļus, cenšoties nosargāt nodokļu ieņēmumus.
EK pētījuma gaitā tika izdarīti 11 000 testa pirkumu dažādās ES valstīs un atklājās, ka trīs no pieciem pasūtījumiem neizdodas. Komisijas uzdevumā pētījuma dalībnieki visā ES mēģināja iegādāties 100 populārus produktus - piemēram, fotoaparātus, kompaktdiskus, grāmatas un apģērbu.
"Tirgotājs nepiegādāja produktu uz pircēja valsti vai nepiedāvāja adekvātu iespēju veikt maksājumu no citas valsts," teikts ceturtdien izplatītajā ziņojumā.
Viskaitinošākais iepērkoties citu valstu interneta veikalos ir velti patērētais laiks, jo darījuma neiespējamība bieži atklājas tikai pašā procesa noslēgumā. "Kādā pirkuma izdarīšanas posmā interneta lapa pēkšņi pasūtījumu noraida," norāda ziņojuma autori.
EK ziņojumā teikts, ka vismazākās iespējas patērētājiem veikt pārrobežu pirkumu ir Latvijā, Beļģijā, Rumānijā un Bulgārijā. Tomēr visās valstīs, izņemot divas, veiksmīga pārrobežu darījuma iespējas ir mazākas par 50%.
Latvija ir arī to valstu vidū, kuru interneta veikalos visgrūtāk iepirkties citu valstu iedzīvotājiem. Pērējās pētījumā minētās valstis ir Beļģija, Kipra, Igaunija, Somija, Īrija, Lietuva, Luksemburga, Malta un Portugāle.
Tajā pašā laikā EK ziņojumā, teikts, ka vairāk nekā pusē dalībvalstu vismaz 50% produktu citas valsts interneta veikalos bija iespējams atrast par 10% lētāk, ieskaitot transporta izdevumus. Turklāt 50% meklēto produktu nebija iespējams atrast savas valsts tīmekļa vietnēs, un tos piedāvāja tikai citas dalībvalsts tirgotājs.
"Mums tagad ir skaidri fakti un skaitļi, kas apliecina, cik lielā mērā Eiropas vienotais tirgus pircējiem internetā vienkārši nedarbojas," norādīja Eiropas patērētāju aizsardzības komisāre Meglena Kuņeva. Viņa uzsvēra, ka "Eiropas pircējiem tādējādi tiek liegta labāka izvēle un cena", jo "no izdevīgākiem piedāvājumiem un lielākas produktu izvēles patērētājus mūsu plašajā Eiropas tirgū varētu šķirt tikai peles taustiņa klikšķis".
"Digitālā vienotā tirgus izveide ir Eiropas augstākā prioritāte - pašā vienotā tirgus atjaunošanas projekta iniciatīvu saraksta augšgalā," savukārt uzsvēra ES informācijas sabiedrības un mediju komisāre Vivjena Redinga.
70 procenti ES tiešsaistes pirkumu tiek izdarīti Lielbritānijā, Vācijā un Francijā. Tomēr tikai katrs piektais šo valstu tirgotājs piedāvā savus pakalpojumus citu valstu iedzīvotājiem.
EK priekšlikumu vidū ir vienotu patērētāju tiesību izstrāde ES un kontroles uzlabošana, lai "izskaustu nelegālas darbības un uzlabotu patērētāju uzticību pārrobežu pirkumiem internetā". ES dalībvalstīm arī jāpiekrīt pārrobežu pirkumiem vienkāršot pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas noteikumus, otrreizējās pārstrādes un autortiesību nodevu nomaksu.
Tāpat EK aicina atcelt pašreiz spēkā esošo prasību, ka tiešsaistes tirgotājam ir jābūt arī "ielas veikalam".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
