Iepriekš ceturtdien notikušajā valdības sēdē Putins paziņoja, ka viņš "paplašina" Ivanova pilnvaras, lai viņš varētu pārraudzīt ne tikai militāri rūpniecisko kompleksu, bet arī civilās ekonomikas sektora daļu.
Aizsardzības ministra amatā, aizstājot Ivanovu, Putins nozīmējis bijušo federālā nodokļu dienesta vadītāju Anatoliju Serdjukovu.
Ivanovs, bijušais PSRS VDK un tās pēcteča Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) virsnieks, tāpat kā Medvedevs ir tuvs Putina draugs vēl no prezidenta dzimtās Sanktpēterburgas laikiem.
Kamēr labās angļu valodas zināšanas un izsmalcinātās manieres varētu palīdzēt Ivanovam saskarē ar Rietumiem, fakts, ka 1983.gadā aizdomās par spiegošanu viņš tika izraidīts no Lielbritānijas, dod plašu vielu viņa kritiķiem.
Lai gan kopš 2001.gada atrodoties aizsardzības ministra amatā, Ivanovam izdevies lielā mērā apspiest čečenu nemiernieku darbību, nerimst pret Krievijas armiju vērstās apsūdzības par Čečenijā pastrādātajiem kara noziegumiem, kā arī par brutālajām ārpusreglamenta attiecībām un korupciju, kas valda militārpersonu vidū.
Ivanova paaugstināšana atbrīvos viņu no armijas nerisināmo problēmu nastas, kas nāks par labu ministra publiskajam tēlam, norāda analītiķis Staņislavs Belkovskis, Nacionālā stratēģijas institūta priekšsēdētājs.
Ivanovs, kas 2005.gadā, saglabājot aizsardzības ministra portfeli, kļuva par premjerministra vietnieku, jau ilgi tiek uzskatīts par iespējamo Putina pēcteci.
Neatkarīgā Levadas sabiedriskās domas pētniecības centra nesen veiktā aptauja liecina, ka prezidenta vēlēšanās Ivanovu atbalstītu 23% respondentu, kamēr par Medvedevu balsotu 38%.
Lai gan Ivanovs pastāvīgi centies neakcentēt savas ambīcijas, analītiķi ir vienisprātis, ka ceturtdienas lēmums ir daļa no Kremļa apzinātās stratēģijas, lai panāktu, ka prezidenta krēslu ieņems Putinam lojāla persona.
Putina atbalsts diviem sāncenšiem liecina, ka Kremļa saimnieks negatavojas 2008.gadā vienkārši nosaukt savu pēcteci, bet gan "izvirzīt kandidātus, starp kuriem tauta var izvēlēties," norāda ar Kremli saistītais analītiķis Sergejs Markovs.
Tomēr žurnāla "World Economy and International Relations Review" redaktors Andrejs Rjabovs uzsver - diez vai šo izvēli varēs uzskatīt par demokrātisku.
"Sacensība pirms vēlēšanām noritēs ļoti šaurā lokā - sacensība starp izraudzītajiem," norāda Rjabovs.
Par aizsardzības ministru ieceļot 45 gadus veco Serdjukovu, Putins atkal ir devis priekšroku savam kolēģim no Sanktpēterburgas.
Serdjukovs tāpat kā Putins un Medvedevs beidzis Sanktpēterburgas universitātes juridisko fakultāti. 2000.gadā, kad Putins kļuva par prezidentu, viņš pameta mēbeļu industriju, lai uzsāktu darbu nodokļu dienestā, bet 2004.gadā kļuva par tā vadītāju.
Putins norādījis, ka nodokļu dienestā gūtā pieredze ļaus Serdjukovam tikt galā ar bruņoto spēku daudzmiljardu budžetu.
"Putinu neapmierina izšķērdēšana militāri rūpnieciskajā kompleksā, kur pazūd milzīgas subsīdijas," norāda Belkovskis, piebilstot, ka Serdjukova iecelšanas mērķis ir "ievest kārtību armijas finansēs".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
