Daudzi speciālisti, zinātnieki un praktiķi uzskata, ka Lietuvas pārtikas rūpniecībai ir visas iespējas turpmākai veiksmīgai attīstībai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Optimistiski noskaņo tas, ka 2003. gadā Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas produktu ārējās tirdzniecības bilance pirmo reizi bija pozitīva - Lietuva vairāk eksportēja nekā importēja, informē Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta izdevums "AgroPols".

ES subsīdijas eksportam un iespējas eksportēt produkciju uz Krieviju ir pārtikas ražotājiem labvēlīgi faktori. Protams, tas attiecas tikai uz tiem ražotājiem, kam ir ES sertifikāti.

Eksperti uzskata, ka labas nākotnes izredzes ir Lietuvas piena pārstrādes sektoram, kurā sasniegts augsts koncentrācijas līmenis. Tajā dominē trīs piena pārstrādes uzņēmumu grupas - "Rokiškio Sūris", "Pieno Žvaigždes" un "Žemaitijos Pienas". Šie trīs uzņēmumi pārstrādā aptuveni 90% no visa iepirktā piena.

Piena iepirkuma cena Lietuvā ir daudz zemāka nekā apkārtējās valstīs un divreiz zemāka par ES valstu vidējo cenu. Tam ir daudz cēloņu, un viens no tiem ir, ka Lietuvā galvenokārt strādā mazie piena ražotāji un viņi nav apvienoti, tādēļ nespēj panāk vienošanos ar piena pircējiem par augstākām cenām. Tikai pēdējā laika jūtama zemnieku aktivitāte, dibinot jaunas kooperatīvās sabiedrības vai piedaloties jau esošajās. Pēc iestāšanās ES zemniekiem rodas jauna iespēja pārdot pienu kaimiņvalstu uzņēmumiem, kur ir augstākas cenas.

Lietuvas Piensaimnieku asociācijas administrācijas direktore Vilma Pilipiene uzskata, ka arī turpmāk piena produkti ceļos uz ārzemēm. Piena produktu eksports 2003. gadā, salīdzinot ar 1999. gadu, pieaudzis par 25%. Piecos gados visstraujāk pieaudzis svaigā piena, saldā krējuma, biezpiena siera un biezpiena eksports. Populārākais eksporta produkts ir siers. Pagājušajā gadā uz ASV izveda 42% no visa eksportētā siera. Liels daudzums šīs produkcijas nonāca arī Krievijā. Piensaimnieki cenšas uzturēt sakarus ar NVS valstīm, kur ir ļoti liels noieta tirgus.

Uz ES valstīm Lietuva izved 17% no kopumā eksportētā siera. Visvairāk lietuviešu sieru patērē dāņi, vācieši un itālieši. Lietuviešu ražoto sieru var atrast arī Latvijas un Igaunijas veikalu plauktos.

Tomēr ASV dolāra kurss vieš būtiskas izmaiņas eksporta apjomos.

"Pagājušajā gadā uz ASV eksportēts par 4000 tonnām mazāk siera. Ja dolāra kurss vēl kritīsies, Lietuvas piensaimniekiem būs no šīs valsts tirgus jāatsakās," prognozē asociācijas administrācijas direktore. Tad vairāk produkcijas plānots vest uz ES valstīm, arī uz Krieviju," viņa piebilda.

Arī Lietuvas gaļas pārstrādātājiem ir labas izredzes kāpināt eksportu. Pēc Valsts pārtikas un veterinārā dienesta datiem, Lietuvā 20. aprīlī bija 72 lopkautuves un 46 gaļas pārstrādes uzņēmumi ar savām kautuvēm. Pēc iestāšanās ES būs jāslēdz 59 kautuves un uzņēmumi. Paliks puse - 60, bet tas nebūt nemazinās konkurenci, jo slēdzamie uzņēmumi ražo tikai 10% no visas produkcijas. Eksperti lēš, ka 2003. gadā gaļas pārstrādes uzņēmumos un kautuvēs investēti aptuveni 150 miljoni litu (28,65 miljoni latu).

Nacionālā maksājumu aģentūra ziņo, ka kopējais SAPARD atbalsts deviņiem nozares uzņēmumiem ir 61,4 miljoni litu (11,65 miljoni litu). Prognozē, ka daļa uzņēmumu apvienosies. Speciālisti uzskata, ka šis process norisinās pārāk lēni, jo, piemēram, Somijā, Igaunijā divi uzņēmumi pārvalda pusi no gaļas tirgus, bet Lietuvā desmit uzņēmumiem katram tiek 5-10% tirgus. Gaļas pārstrādātāji cer, ka paplašināsies gaļas un tās produktu patēriņš vietējā tirgū. Ja ES iedzīvotājs gadā patērē vidēji 97 kilogramus gaļas, tad Lietuvā tās patēriņš ir uz pusi mazāks.

Grūtākus laikus paredz cūku audzētājiem - Lietuvā cūkgaļas cena ir viena no augstākajām ES. Savukārt liellopu gaļa ir lētāka nekā ES valstīs.

Strauji audzis arī Lietuvas zivju produkcijas eksports. No visiem pārdotajiem lauksaimniecības un pārtikas produktiem 8% ir zivis un to produkti.

Daudz veco zivju pārstrādes uzņēmumu Lietuvā bankrotēja, bet to vietā radušies jauni, kuros investēti lieli līdzekļi. Mainījies jauno privāto uzņēmumu ražotais zivju produkcijas sortiments. Lietuvā ES sertifikāti 2003. gada 1. aprīlī bija 20 zivju pārstrādes uzņēmumiem un 17 zvejas kuģiem, kas zvejo Atlantijas okeānā. Vēl četriem uzņēmumiem noteikts pārejas periods. Vismaz 10 uzņēmumi būs jāslēdz. Maziem uzņēmumiem, tāpat kā visā pārtikas ražošanas nozarē, būs grūti izdzīvot.

Lietuva pērn ieveda 75,4 tūkstošus tonnu zivju un to produktu, eksportēja 78,4 tūkstošus tonnu. Arī šogad pirmajā ceturksnī strauji audzis produkcijas eksports gan uz ES, gan uz NVS valstīm. Arī Lietuvas šampinjonu audzētāji saskata gaišu nākotni. Lēts darbaspēks ļaus mazināt cenas un sekmīgi konkurēt. Ar tradicionāliem dārzeņiem Eiropu nepārsteigsi, bet uz turieni atmaksājas vest sēnes, tomēr - tikai lielos daudzumos.

Savukārt dārzeņu audzētāji nav tādi optimisti - ir izzuduši muitas nodokļi un tomāti un gurķi no Spānijas, Polijas un Ungārijas ir un būs lētāki. Vietējiem audzētajiem būs grūti konkurēt. Acīmredzot jālūkojas uz austrumiem.

Eksperti uzskata, ka Lietuvas pārtikas rūpniecībai patlaban ir visai labas iespējas, tomēr tas, protams, attiecas tikai uz tiem ražotājiem, kas atbilst ES prasībām un standartiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form