Ik pēc 40 sekundēm kaut kur pasaulē tiek izdarīta pašnāvība un gadā sev dzīvību atņem gandrīz viens miljons cilvēku. Turklāt prognozes liecina, ka šis skaits tuvākajās divās desmitgadēs tikai palielināsies, trešdien paziņoja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) eksperti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Lai arī vislielākās ir iespējas, ka no savas rokas mirs sešdesmit gadus veci vīrieši, pieaug pašnāvnieku skaits 15-29 gadus vecu vīriešu vidū, lielākoties ieroču pieejamības dēļ, preses konferencē pavēstīja eksperti.

"Pašnāvība ir liela sabiedriskās veselības problēma, un pasaules sabiedrībai veido 1,5% no kopējām izmaksām par slimībām," paziņoja PVO garīgās veselības speciālists Hosē Bertolote.

"Taču tā lielākoties ir novēršama, ja sabiedrība plašāk apzinās problēmu un valdības izrāda politisko gribu to risināt," sacīja Starptautiskās Pašnāvību novēršanas asociācijas (ISAP) prezidents Larss Mēlums.

Oslo universitātes profesors Mēlums sacīja, ka pētījumi daudzās valstīs parādījuši, ka ierobežojumi pieejai ieročiem īpaši jauniem cilvēkiem samazina letālas pašnāvības gadījumu skaitu.

"Šaujamieroči ir visletālākais pašnāvības instruments. Tikai daži cilvēki izdzīvo mēģinājumā nošauties," viņš piebilda. Taču ieroču pieejamības ierobežošanai ir pretestība dažās valstīs, īpaši ASV.

Eksperti par šo tēmu runāja pirms ISAP Pasaules pašnāvību novēršanas dienas, kas pasaulē tiks atzīmēta piektdien ar kampaņu, lai rosinātu problēmas apzināšanos sabiedrībā un norādītu uz iespējām, kā to novērst.

Lai arī jaunāko detalizēto nacionālo datu no visas pasaules vēl nav, visaugstākais pašnāvības gadījumu līmenis ir bijušajās komunistiskajās valstīs Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Latvijā un Ungārijā.

Tiek lēsts, ka 2000.gadā Lietuvā 42 cilvēki no 100 000 izdarīja pašnāvību, 40 no 100 000 - Igaunijā un gandrīz 39 no 100 000 - Krievijā.

Nākamās piecas ir Šrilanka, Kazahstāna, Baltkrievija, Slovēnija un Somija, liecina PVO izplatītie dati par 2000.gadu.

Mēlums sacīja, ka augstais pašnāvības gadījumu līmenis Baltijas jūras reģionā un Krievijā ir daļēji izskaidrojams ar sociālajām jukām, kuras izraisīja pāreja no plānveida ekonomikas ar stabilām darbavietām uz tirgus ekonomiku, un daļēji arī ar senākām vēsturiskām tendencēm.

Alkoholisms, kas ir depresijas cēlonis un noved pie pašnāvības, tradicionāli ir izplatīts Krievijā un tās kaimiņvalstīs Baltijas jūras reģionā. Stiprā alkohola pārdošanas ierobežojumi, kā to rāda tagad atceltā kampaņa PSRS pēdējos pastāvēšanas gados, arī palīdz samazināt pašnāvības gadījumu līmeni, sacīja Mēlums.

Skaitliskā izteiksmē visvairāk pašnāvības gadījumu notikuši Ķīnā - 195 000, kas ir 16 pašnāvības gadījumi uz 100 000 cilvēku. Ķīnā atšķirībā no pārējās pasaules pašnāvību biežāk izdara sievietes. Nākamā ir Indija, kurā izdarīti 87 000 pašnāvības gadījumi jeb 9,7 uz 100 000, un Krievija, kur sev dzīvību atņēmuši 52 000 cilvēku.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form