Taču, uzstājoties konferencē Dienvidkorejā, Stīvens Bosvorts paziņoja, ka Ziemeļkorejas ekonomikas problēmas ir daudz lielākas nekā tad, kad 1997.gadā viņš sāka pildīt savus ASV vēstnieka Seulā pienākumus.
"Ziemeļkorejas ekonomika nebrūk. Ziemeļkorejas ekonomika jau ir sabrukusi. Tā vairs nedarbojas nekādā veidā, kuru varētu raksturot kā tuvošanos modernai ekonomikai," viņš norādīja.
Ziemeļkorejas rūpniecības produkcijas daudzums labākajā gadījumā veido 30 procentus no tā, kāds tas bija 1992.gadā, un saražotās enerģijas daudzums, iespējams, ir vēl zemāks, sacīja Bosvorts.
"Viņi ne tikai nespēj saražot elektroenerģiju vajadzīgā apjomā, viņiem arī nav gandrīz nekādas iespējas pārvadīt elektroenerģiju. Nacionālā energosistēma ir būtībā sabrukusi," viņš pavēstīja.
Bosvorts brīdināja, ka Ziemeļkoreja tās sliktā stāvokļa dēļ būs smaga nasta Dienvidkorejas ekonomikai, kas kopš 1997.-1998.gada finanšu krīzes ir spēcīgi atkopusies.
Seulai vajadzētu plānot savu ekonomisko politiku un aizņēmumus, paturot prātā Ziemeļkoreju, nevis tikai Dienvidkorejas modernizāciju.
Pagājušajā mēnesī Ziemeļkorejas parlaments apstiprināja budžetu, kas paredz par 15,4 procentiem palielināt aizsardzības tēriņus. Pēc Dienvidkorejas aprēķiniem, Ziemeļkorejas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju 2001.gadā bija 706 ASV dolāri, salīdzinot ar 9000 dolāriem Dienvidkorejā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
