Venecuēla un Ekvadora svētdien nosūtījušas karaspēku uz savām robežām ar Kolumbiju, reaģējot uz Bogotas militāro triecienu komunistisko teroristu atbalsta punktiem Ekvadoras teritorijā, un Karakasa paziņojusi, ka šis incidents var izraisīt karu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Venecuēlas prezidents Ugo Čavess uz robežu nosūtījis tankus, izsludinājis mobilizāciju gaisa spēkos un atsaucis visus diplomātus no Bogotas. Arī populistiskā Čavesa tuvais sabiedrotais - kreisi noskaņotais Ekvadoras prezidents Rafaels Korrea, protestējot pret savas valsts suverenitātes pārkāpumu, no Kolumbijas atsaucis savu vēstnieku, kā arī izraidījis Bogotas vēstnieku Kito.

Tajā pašā laikā Kolumbijas ārlietu ministrs Fernando Arauho, televīzijā pārraidītā paziņojumā, izsakot atvainošanos par robežas šķērsošanu, norādīja, ka ieiešana Ekvadoras teritorijā kolumbiešu armijai bijuši "nepieciešama", jo uz kolumbiešu spēkiem no otras robežas puses atklāta uguns.

Vienlaikus Kolumbija svētdien paziņoja, ka Kolumbijas Revolucionāro bruņoto spēku (FARC) nometnē atrasti dokumenti, kas atklāj saistību starp komunistu teroristiem un Ekvadoras prezidentu Korreu.

Kā jau ziņots uzbrukuma laikā FARC nometnei džungļos Ekvadoras teritorijā, kolumbiešu armija nogalināja teroristiskā grupējuma līderi Raulu Rejesu. Tas ir smags trieciens šobrīd senākajai Latīņamerikas partizānu kustībai.

Policijas ģenerālis Oskars Naranho pavēstīja, ka dokumenti, kas atrasti Rejesa datoros, liecina par sakariem starp jādu Korreas valdības ministru un FARC līderi.

"Šo dokumentu izraisītie jautājumi pieprasa konkrētas atbildes," uzsvēra Naranho. "Kāds ir attiecību raksturs starp Ekvadoras valdību un tādu teroristisku grupējumu kā FARC."

Jau iepriekš Kolumbijas prezidents Alvaro Uribe bieži apgalvojis, ka FARC kaujinieki izmanto Venecuēlas un Ekvadoras teritorijas kā patvērumu, lai glābtos no armijas uzbrukumiem.

Savukārt Čavess brīdinājis, ka līdzīga operācija Venecuēlas teritorijā nozīmētu karu, un piedraudēja dot rīkojumu saviem iznīcinātājiem sākt bombardēt Kolumbijas teritoriju.

Korrea apgalvo, ka Kolumbijas armijas operācija nav bijusi atbilde uz uzbrukumu, bet notikusi, kamēr kaujinieki gulējuši.

Vispirms Ekvadoras gaisa telpā ielidojušas Kolumbijas kara lidmašīnas, kas sākušas teroristu nometni bombardēt, bet pēc tam ar helikopteriem izcelts desants.

"Tas bija slaktiņš," sacīja Korrea. "Mēs pat atradām līķus, kas bija sašauti mugurā (..) Mēs neļausim tam palikt nesodītam."

Trauksme izsludināta arī Venecuēlas bruņotajos spēkos, un Čavess paziņojis, ka "līdz pēdējam" aizstāvēs savu sabiedroto.

Tikmēr Vašingtona, kas atbalsta Uribes cīņu ar nemierniekiem, sniedzot Kolumbijai vislielāko ārvalstu militāro atbalstu, izņemot Tuvo Austrumu reģionu, paziņojusi, ka uzmanīgi seko situācijas attīstībai.

Savukārt Francija aicina visas puses ievērot savaldību, un paziņojusi, ka situācija apliecina nepieciešamību sarunu ceļā panākt FARC sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu. Teroristu ķīlnieku vidū ir kādreizējā Kolumbijas prezidenta amata kandidāte Ingrīda Betankūra, kas ir arī Francijas pilsone.

Kā apgalvo Venecuēlas valdība, FARC no savas puses paziņojis, ka sarunās iesaistītā līdera nogalināšanai nevajadzētu traucēt turpmāku ķīlnieku atbrīvošanu.

Analītiķi uzskata, ka pēdējo gadu laikā asākā politiskā krīze reģionā tomēr nenovedīs pie atklāta konflikta, jo Čavesa pret Kolumbijas vērstās retorikas galvenais mērķis ir stiprināt savas pozīcijas iekšzemē.

Vienlaikus populistiskais līderis nevar atļauties zaudēt kaimiņvalsts pārtikas importu, ņemot vērā hronisko preču trūkumu Venecuēlā.

"Mēs uzskatām, ka militārs konflikts starp abām valstīm šobrīd ir mazticams, taču pieaugošā politiskā spriedze rada apstākļus pārmērīgai reakcijai nākotnē, vairojot pārāk dārgu pārrēķināšanās un kļūdu risku," uzskata investīciju bankas "Goldman Sachs" ekonomists Alberto Ramoss.

Čavess, kurš uzņēmies starpniecību sarunās ar FARC par ķīlnieku atbrīvošanu, jau vairākus mēnešus iesaistījies diplomātiskā konfliktā ar Uribi.

Komentējot Rejesa nāvi Venecuēlas līderis paziņojis, ka tā bijusi "laba revolucionāra gļēva slepkavība".

Komunistiskais teroristu grupējums FARC jau ilgāk nekā 40 gadus cīnās pret Kolumbijas valdību.

Lai gan komunistiem faktiski nav nekāda atbalsta valsts urbanizēto apvidu iedzīvotāju vidū, FARC ir izdevies paplašināt savu darbību lauku apvidos, izmantojot līdzekļus, kas iegūti ar narkotiku kontrabandu un cilvēku nolaupīšanu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form