Ar 293 balsīm par, 283 pret un 60 balsīm atturoties, EP deputāti ceturtdien pieņēmuši ziņojumu, kurā pauž viedokli, ka ES un NATO var stiprināt viena otru, izvairoties no konkurences un pilnveidojot plašāku sadarbību krīžu pārvaldības operācijās.
Ziņojums, kas pieņemts neilgi pirms aprīlī gaidāmā NATO 60. sammita, atbalsta arī pastāvīga ES operāciju štāba izveidi, kas būtu pakļauts Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniekam vai Augstajam pārstāvim, un tā pilnvarās ietilptu Eiropas Drošības un aizsardzības politikas militārās operācijas.
EP arī atzinīgi novērtē Francijas iniciatīvu par formālu atgriešanos NATO militārajās struktūrās. Deputāti nožēlo, ka partnerību kavē tādas iekšējās grūtības kā Kipras un Turcijas jautājums.
Pievēršoties attiecībām ar Krieviju, EP deputāti uzsvēruši, ka ES un NATO jāturpina reālistisks un atklāts dialogs, kas ietver iespēju Krievijai kļūt par alianses locekli. Pēc EP deputātu viedokļa, tas tomēr iespējams tikai ar nosacījumu, ka Krievija kļūtu par patieso demokrātiju un neizmantotu militāros draudus kā politisko spiedienu pret tās kaimiņiem.
NATO, kas dibināta 1949. gadā, savas 60. gadadienas pasākumus šī gada aprīlī rīkos vienlaicīgi Strasbūrā (Francijā) un Kēlā (Vācijā).
Vairākumam ES dalībvalstu, kuras ir arī NATO dalībvalstis, alianse joprojām ir kolektīvās aizsardzības pamats. Vienlaikus drošības un aizsardzības funkcijas Eiropā pilda Eiropas Drošības un aizsardzības politika (EDAP).
Tā pierādījusi sevi galvenokārt misijās, kuras pamatā ir civilas, un vērstas uz konfliktu nepieļaušanu un konfliktu procesu pārvaldību.
No 27 ES dalībvalstīm aliansē nepiedalās Austrija, Īrija, Kipra, Malta, Somija un Zviedrija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
