Foto: AFP/Scanpix
Protestējot pret Ungārijā pieņemto jauno mediju likumu, vairāki desmiti Eiropas Parlamenta (EP) deputātu trešdien Ungārijas premjerministru Viktoru Orbanu sagaidījuši, ar līmlenti aizlīmējot mutes un rokās turot tukšas papīra lapas.

Orbans devies uz Strasbūru, lai eiroparlamentāriešus iepazīstinātu ar Ungārijas prezidentūras mērķiem.

Zaļo frakcijas likumdevēji, viņu sagaidot, rokās turēja tukšas avīžu lapas, kuras rotāja uzraksts "cenzēts".

Arī citas EP pārstāvētās politiskās grupas pēdējās dienās asi kritizējuši Ungārijā pieņemto likumu, kas, pēc sociālistu frakcijas vadītāja Martina Šulca domām, nav tālu no cenzūras.

Šulcs uzskata, ka daudz peltā norma būtu jāatceļ, bet liberāļu frakcijas vadītājs bijušais Beļģijas premjerministrs Gijs Ferhofstads otrdien norādīja - ja tiek apdraudētas "ES pamatvērtības, piemēram, preses brīvība, mēs nedrīkstam kavēties".

Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu pirmdien paziņoja, ka no Ungārijas tiks pieprasīti papildu paskaidrojumi par tās pretrunīgus vērtējumus izsaukušo jauno mediju likumu.

"Līdz nedēļas beigām mēs nosūtīsim pirmo vēstuli Ungārijas valdībai, vēstuli, uz kuru Ungārijas valdībai būs jāatbild," uzrunājot EP deputātus, sacīja Barrozu.

Vēstulē tiks pieprasīti skaidrojumi, bet tā nebūs brīdinājuma vēstule, kas savukārt būtu pirmais solis, lai pret bloka dalībvalsti uzsāktu procesu par savienības tiesību normu pārkāpumu, norādīja EK preses pārstāvis.

Jaunais mediju likums radījis bažas par preses brīvību valstī un izpelnījies protesta vētru no mediju un politisko novērotāju puses. To asi kritizējusi arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), "Amnesty International", EP un vairākas Eiropas valstis, sevišķi Vācija un Francija.

Likums dod tiesības varasiestādēm, kurās pamatā pārstāvēti premjerministra partijas "Fidesz" biedri, regulēt mediju saturu.

Nacionālajai mediju un infokomunikāciju padomei (NMHH) būs tiesības noteikt soda naudu par saturu, kas tiks uzskatīts par aizvainojošu, un par "politiski nelīdzsvarotu" materiālu, turklāt soda naudas apmēri radio un televīzijai var sasniegt 200 miljonus forintu (506 019 latu).

Likums paredz arī tiesības pārbaudīt mediju aprīkojumu un dokumentus un piespiest žurnālistus atklāt avotus jautājumos, kas saistīti ar nacionālo drošību.

Orbans un viņa vadītā centriski labējā valdība ir noraidījusi izskanējušo kritiku, apgalvojot, ka jaunais likums atbilst ES tiesību normām.

Tomēr vēlāk Orbans izteica gatavību likumu grozīt, ja to pieprasīs Brisele.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!