Ziņojumu Parlaments pieņēma, pirms Eiropas Komisija publicē pirmos priekšlikumus par ES budžeta reformu kopumā. Par reformu plānots vienoties 2008.–2009.gadā.
"Tā vietā, lai koncentrētos uz prioritārām problēmām, kas Eiropas Savienībā būtu risināmas, dalībvalstis lielāko daļu laika tirgojas par savu iemaksu līmeņiem," debatēs norādīja Valdis Dombrovskis. "Rezultātā ES budžets pieaug ievērojami lēnāk, nekā dalībvalstu budžeti un daudzas visai Eiropas Savienībai svarīgas prioritātes cieš no finansējuma nepietiekamības."
Pēc deputāta domām, reformā būtu svarīgi gan nodrošināt ikgadējo ES budžeta ieņēmumu pieaugumu proporcionāli ES ekonomikas izaugsmei, gan ievērot dalībvalstu vienlīdzības un solidaritātes principus. Runājot par konkrētiem risinājumiem, deputāts ieteica lielāku uzsvaru likt uz PVN resursu, novirzot noteiktu PVN ieņēmumu daļu ES budžetam.
Attiecībā uz vienlīdzības principu "ir svarīgi, lai iemaksu slogs tiktu sadalīts taisnīgi — proporcionāli dalībvalstu labklājības līmeņiem," teica deputāts, atzīmējot, ka "energoresursu vai dabas resursu patēriņš nav tieši proporcionāls labklājības līmenim, tāpēc vides un energoresursu nodokļi nav piemēroti ES pašu resursu sistēmai."
Parlaments iesaka reformu īstenot divos posmos. Pārejas periodā ienākumus pilnībā balstītu uz nacionālo kopienākumu (NKI). Deputāti atzīst, ka šāda sistēma gan nav viegli pārskatāma, tomēr relatīvi taisnīga, jo ir proporcionāla dalībvalstu labklājībai.
Deputāti vēlas ar reformu nostiprināt proporcionalitātes un solidaritātes principus — praksē tas nozīmētu izvairīties no agrāk praktizētās tirgošanās un nepārskatāmajām priekšrocībām. Atlaidi, ko bauda Apvienotā Karaliste, 2013. gadā atceltu.
Parlaments pirmajā posmā iesaka likvidēt PVN resursu tā pašreizējā formā, tomēr neizslēdz iespēju PVN izmantot citā veidā ES finansēšanai ilgtermiņā.
Otrajam posmam, kas aizstās uz dalībvalstu NKI balstīto sistēmu, būtu jāstājas spēkā 2014. gadā, nosakot pārejas periodu, lai izmaiņas notiktu bez traucējumiem. Lai gan deputāti uzskata — nav pienācis laiks ES nodoklim, viņi pieļauj iespēju, ka dalībvalstis tālākā nākotnē var pieņemt lēmumu ļaut Eiropas Savienībai tādu iekasēt. Tomēr uz noteiktu laika posmu, ko jebkurā brīdī varēs pārtraukt, ES budžetu varētu finansēt no noteiktas nodokļu ieņēmumu daļas, vienlaikus saglabājot dalībvalstu fiskālo neatkarību.
Līdzšinējās viedokļu apmaiņās visbiežāk tikuši apsvērti tādi nodokļi kā PVN, transporta degvielas akcīzes nodoklis un citi enerģijas nodokļi, tabakas un spirta akcīzes nodokļi, uzņēmumu peļņas nodoklis.
Eiropas Savienība nodokļus neiekasē, tās budžetu finansē no "pašu resursiem", kurus iemaksā dalībvalstis no četriem avotiem: