"Vērojams augošs atbalsts Junkeram visos līmeņos," norādīja centriski labējās Eiropas Tautas partijas (EPP) vadītājs Manfrēds Vēbers.
"Mums ir ļoti skaidrs vēstījums" Eiropas Savienības (ES) līderiem, norādīja Vēbers. "Ja viņi izvēlēsies citu opciju, tad būs konstitucionālā krīze."
Junkers tiek uzskatīts par vienu no reālākajiem kandidātiem uz EK prezidenta posteni, taču pret viņa virzīšanu šim amatam asi iebilst Lielbritānija, apgalvojot, ka EP vēlēšanās pagājušajā mēnesī vēlētāji visā kontinentā noraidījuši viņa pārstāvēto pozīciju.
EP tikmēr uzstāj, ka Junkeram ir demokrātiskas tiesības uz šo amatu, jo viņš pārstāv EPP, kas vēlēšanās ieguva visvairāk balsu.
Līdz šim nākamā EK prezidenta kandidatūru izvēlējās ES dalībvalstu līderi, taču saskaņā ar Lisabonas līgumā iekļautajiem noteikumiem tagad viņiem "jāņem vērā" EP vēlēšanu rezultāti. Tiesa gan, ko nozīmē "ņemt vērā" vēlēšanu iznākumu, skaidri nav definēts.
Pirms vēlēšanām visas lielākās EP politiskās grupas - EPP, sociālisti, liberāļi, zaļie un radikāļi - izvirzīja savus kandidātus EK prezidenta amatam un tagad uzstāj, ka jaunajam komisijas vadītājam jābūt vienam no tiem.
Grupas brīdina, ka jauno noteikumu ignorēšana tikai vēl vairāk kaitēs ticībai ES demokrātijai.
"Mēs nevēlamies izraisīt konfliktu, bet vienīgais iespējamais vairākums parlamentā" atbalsta Junkeru, norādīja Vēbers.
Arī kreisi centriskās Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses (S&D) priekšsēdētājs Hanness Svoboda norādīja, ka "aiz cieņas pret demokrātijas pamata principiem" ES līderiem būtu jārespektē vēlēšanu rezultāts un jāatbalsta Junkers.
Bet Kemerons vēlas, lai nākamo EK prezidentu izvēlas ES dalībvalstu līderi.
Vienošanās par EK prezidenta amata kandidātu jāpieņem līdz jaunā EP sasaukuma pirmajai sēdei, kas gaidāma jūlija sākumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
