Tagad ES likuma par radiāciju darba vietā ietvaros katrai dalībvalstij būs pašai jālemj par to, vai darba devējiem jāsargā savi darbinieki no saules stariem. Dalībvalstis var arī protestēt pret šādu Eiropas Parlamenta lēmumu un lūgt to pārskatīt.
Direktīva par radiāciju darba vietā paredz, ka darbinieki tiek pasargāti no lāzera stariem, rentgena stariem, lodlampu un ultravioleto staru lampu negatīvās ietekmes.
Taču Eiropas Komisija vēlējās likumā ietvert arī dabīgo radiāciju – saules starus, un šo ideju atbalstīja vairāku dalībvalstu valdības.
Šis lēmums izraisīja kaismīgas diskusijas Lielbritānijā un Vācijā, kur daļa iedzīvotāju satraucās, ka vairs nevarēs priecēt acis pie viesmīļu skaistajiem augumiem.
“Tā nav ES darīšana, noteikt darbiniekiem, ka viņi nedrīkst strādāt puskaili vai nēsāt šortus,” teica Lielbritānijas liberāļu pārstāve, Parlamenta locekle Liza Linna debašu laikā Strasbūrā.
“Vai darba devējiem būtu jānodrošina strādājošie ar sauļošanās krēmu? Vai arī ar saulesbrillēm? Tas nav ES uzdevums,” viņa saka.
Taču Lielbritānijas sociālistu pārstāvis Stīvens Hjū norāda, ka pēdējo 25 gadu laikā ādas vēža gadījumu skaits ir dubultojies. “Mēs darīsim visu, kas iespējams. Mums ir jāpasargā darbinieki.”
Viņš apsūdz eiroskeptiskos medijus un labējā spārna politiķus par to, ka tie tīšām cenšas nepareizi interpretēt šos labos nodomus.
Pārstāvis no Ungārijas Ksaba Orī ir pārliecināts, ka ES likumi nevarētu stāties spēkā kaut vai tā iemesla dēļ, ka klimats dažādās Eiropas valstīs ir atšķirīgs. “Mēs nevaram salīdzināt saulainu dienu skaitu Zviedrijā un Spānijā, Grieķijā un Vācijā,” viņš saka.
Šādā situācijā, ja ES Padome, ko veido ministri no visām dalībvalstīm, noraidīs Parlamenta lēmumu, tiks izveidota komiteja, kas centīsies rast kompromisu šajā jautājumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
