Atzinīgi novērtējot Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas paveikto kopš pieteikšanās dalībai ES, Eiropas Parlaments tomēr uzsver — reformas jāturpina tikpat intensīvi, un ir pienācis laiks nevilcinoties īstenot pieņemtos tiesību aktus. Ceturtdien ar pārliecinošu balsu vairākumu (558 par, 47 pret, 8 atturoties) pieņemtajā iniciatīvas ziņojumā Eiropas Parlaments arī uzsver, ka domstarpības par valsts nosaukumu nav jāsaista ar iestāšanās sarunām.
Eiropas Parlaments norāda, ka Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas (fYRoM) reformas nedrīkst pielēnināties un īpaša uzmanība jāpievērš tiesu un policijas sistēmai, valsts pārvaldei un cīņai pret korupciju. Atzinīgi novērtēta republikas konstruktīvā nostāja attiecībā uz Kosovas turpmāko statusu, lai gan maķedoniešiem būtu jācenšas ātrāk atrisināt robežas demarkācijas jautājumu. Parlaments atzinīgi vērtē vienošanos par tā dēvēto Badintera — divkāršā vairākuma, principu parlamentā, kas lēmumu pieņemšanā aizsargā skaitliski mazāko kopienu nostājas.

Viens no starptautiski viskarstāk apspriestajiem jautājumiem fYRoM sakarā arvien ir valsts nosaukums.

Kopš uzņemšanas ANO 1993.gadā, kad, lai panāktu starptautisku atzīšanu, ieviests pagaidu nosaukums "Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika", galīgu risinājumu atrast nav izdevies fYRoM un Grieķijas domstarpību dēļ. Eiropas Parlaments mudina abas valstis šo jautājumu risināt ANO aizgādībā. Atzinīgi novērtēts, ka Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir mainījusi savu valsts karogu un veikusi grozījumus Konstitūcijā, lai apstiprinātu, ka tai nav teritoriālu pretenziju pret kaimiņvalstīm.

Eiropas Parlaments uzskata, ka "nosaukuma jautājums nav šķērslis sarunu uzsākšanai, lai pievienotos ES".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!