Deputātu skatījumā tas nodrošinās demokrātisku parlamentāro pārraudzību pār jauno struktūru, informēja EP Preses dienestā.
Ziņojumu par Eiropas Ārējās darbības dienestu, kura izveidošanu paredz Lisabonas līgums, parlaments pieņēma ar 424 balsīm par, 94 pret, un 30 atturoties. Jauno struktūru veidos Eiropas Komisijas, ES Padomes un dalībvalstu ierēdņi, kas atbalstīs ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos.
Par to, kāda būs dienesta uzbūve, galīgo lēmumu jāpieņem ES Padomei, pamatojoties uz augstā pārstāvja ārlietu jautājumos priekšlikumiem. Tas jādara, apspriežoties ar EP un saņemot Eiropas Komisijas piekrišanu.
Deputāti uzstāj, ka administratīvi un budžeta ziņā dienests jāiekļauj Eiropas Komisijas struktūrā. Tomēr jomas, kas jau tagad ir Eiropas Komisijas pārziņā, varētu palikt ārpus jaunā dienesta, ja šim darbam tiek izveidots īpašs modelis.
Komisijas delegācijas trešajās valstīs un ES Padomes sadarbības birojus, kā arī, iespējams, ES īpašo pārstāvju birojus būtu jāapvieno, izveidojot ES vēstniecības, ko vadītu dienesta darbinieki.
Parlaments prasa, izveidojot ES diplomātisko dienestu, uzreiz vienoties arī par finansējuma jautājumiem un "pauž apņemšanos pilnībā īstenot savas budžeta pilnvaras", kas ietver arī kontroli.
Kopumā deputāti iesaka jau sākotnēji panākt politisku vienošanos ar parlamentu par visiem dienesta aspektiem, "lai pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā novērstu vērtīgā laika izšķiešanu politiskās nesaskaņās".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
