Viņš norādīja, ka pašreizējie naturalizācijas noteikumi nodrošinot pilsonības piešķiršanu tikai pieciem līdz septiņiem tūkstošiem cilvēku gadā.
"Es paužu savas bažas par šādu situāciju un patiesi ceru, ka valdība šajā jautājumā virzīsies uz priekšu, jo ja jums ir 100 000 vai vairāk personu bez pilsonības un gadā [tiek naturalizēti] pieci tūkstoši, tam vajadzēs 20 gadus," teica EPPA prezidents.
Tajā pašā laikā Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets norādīja, ka Igaunijas valdība nevar uzspiest pilsonību cilvēkiem, kas to nevēlas.
Kā jau ziņots, Igaunijas centra partijas frakcija trešdien iesniedza likumprojektu par Pilsonības likuma grozījumiem, kuru mērķis esot paātrināt bez pilsonības esošo personu integrēšanu Igaunijas sabiedrībā, ziņo "EPL Online".
"Priekšlikuma izstrādāšanu izsaukusi nepieciešamība padarīt efektīvāku Igaunijas integrācijas politiku un palielināt to cilvēku skaitu, kas vēlas iegūt Igaunijas pilsonību," paskaidroja partijas pārstāve un Rīgikogu Konstitucionālās komitejas priekšsēdētāja vietniece Evelīna Seppa.
Viens no likuma grozījumiem paredz, ka turpmāk eksāmenu par Igaunijas konstitūciju un Pilsonības likumu drīkstēs kārtot pēc naturalizācijas pretendenta izvēles vai nu igauņu valodā, vai "vienā no EPPA visizplatītākajām darba valodām".
Bet cits priekšlikums paredz personas, kas vecākas par 65 gadiem, vispār atbrīvot no šī eksāmena kārtošanas.
Seppa apgalvoja, ka Igaunijas nacionālajās interesēs acīmredzami esot paplašināt pilsoņu loku, jo tas mazināšot plaisu starp igauņiem un valstī dzīvojošajiem neigauņiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
