Armēnijas galvaspilsētā Erevānā piektdien ceturto dienu pēc kārtas tūkstošiem cilvēku piedalās protestos, pieprasot premjerministra Nikola Pašinjana atkāpšanos pretrunīgās Kalnu Karabahas pamiera vienošanās dēļ.
Brīvības laukumā Erevānas centrā pulcējās tūkstošiem cilvēku, daudziem bija rokās plakāt "Nikols nodevējs".
"Kas tu tāds esi, lai atdotu mūsu zemes? Tev nebija tiesību to darīt," runājot skaļrunī, sacīja kaujās Karabahā ievainotais Arturs Beglarjans.
"Mūsu karavīri varonīgi cīnījās," uzrunājot protestētājus, sacīja ratiņkrēslā sēdošais Beglarjans.
"Cilvēkam, kas parakstīja šo vienošanos, nav tiesību dzīvot mūsu valstī," sacīja opozīcijas partijas "Dzimtene" pārstāvis Vardans Voskanjans. "Mums ir vajadzīgs līderis, kas šo apkaunojošo vienošanos nomainīs pret labāku."
Piektdien Armēnijas tiesas atbrīvoja no apcietinājuma desmit redzamus opozīcijas politiķis, kas bija apsūdzēti par nemieru izraisīšanu pēc Pašinjana paziņojuma par pamiera vienošanos.
Prokuratūra šos politiķus, arī partijas "Plaukstošā Armēnija" līderi Gagiku Carukjanu un Dašnaku partijas līderi Išhanu Sagatejanu, apsūdz "pretlikumīgu, vardarbīgu masu nekārtību" izraisīšanā.
Politiķi tika aizturēti ceturtdien, un viņiem draud līdz desmit gadiem cietumā, tomēr politiķu advokāti pavēstīja, ka viņu klienti atbrīvoti, jo tiesa nospriedusi, ka nav pamata viņus paturēt apcietinājumā.
9. novembra Kalnu Karabahas pamiera vienošanās paredz, ka armēņu un azerbaidžāņu armijas paliek pēdējā konflikta eskalācijas posmā ieņemtajās pozīcijās, un tas nozīmē, ka Azerbaidžānas kontrolē paliek Kalnu Karabahas pamatteritorijas dienviddaļa un visa buferzonas dienviddaļa.
Azerbaidžānai līdz 1. decembrim jānodod arī visi šobrīd vēl armēņu kontrolē esošie drošības buferzonas rajoni.
Daļa Kalnu Karabahas pamatteritorijas jau kopš 90.gadu kara atrodas Azerbaidžānas kontrolē.
Pašinjans trešdien skaidroja, ka kopā ar Krievijas un Azerbaidžānas līderiem pieņēmis trīspusējo paziņojumu par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahā, lai reģionā izvairītos no pilnīga sabrukuma, aplenkuma un tūkstošu armēņu karavīru nāves.
Kalnu Karabahas konfliktā intensīvas kaujas atsākās 27. septembrī.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskatīja par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas, un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
