Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri trešdien pamatā vienojušies par ES novērotāju nosūtīšanu uz Gruziju, lai uzraudzītu ar Francijas starpniecību noslēgto pamieru starp Gruziju un Krieviju, vēsta diplomāti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Mēs esam apņēmības pilni rīkoties uz vietas," pēc Briselē sasauktās ārlietu ministru ārkārtas sēdes sacīja Francijas ārlietu ministrs Bernārs Kušnē. "ES jābūt gatavai iesaistīties, arī uz vietas, lai atbalstītu ANO un EDSO centienus pēc ilgstoša un miermīlīga Gruzijas konfliktu risinājuma."

Ministri vienojās arī par tūlītēju humānās palīdzības sniegšanu.

Tikmēr Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) jau paziņojusi, ka palielinās savu novērotāju skaitu konflikta zonā no 200 līdz 300 cilvēkiem.

"Es ierosināju palielināt par simtu EDSO novērotāju [skaitu]," pavēstīja Somijas ārlietu ministrs Aleksandrs Stubs, kurš šobrīd ir EDSO priekšsēdētājs.

Vienlaikus ES ministri ļāva noprast, ka jebkāda bloka miera uzturētāju nosūtīšana uz Gruziju ir atkarīga no attiecīgas ANO rezolūcijas. Taču Krievijai kā ANO Drošības padomes pastāvīgajai loceklei ir veto tiesības.

Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) sacīja, ka ES ārlietu ministru ārkārtas sanāksme noslēgusies ar kopīgiem secinājumiem, kuros precīzi fiksēti arī principi par Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti.

Pēc ministra teiktā, visas ES ārlietu ministru debates balstījušās uz panākto pagaidu pamieru, kura nodrošināšanā kā vidutāja bija iesaistījusies ES prezidējošā valsts Francija.

Riekstiņš gan atzina, ka "pagaidu pamiers ir ārkārtīgi, ārkārtīgi trausls". Pēc viņā rīcība esošas, bet vēl neapstiprinātas informācijas, Gruzijā joprojām notiekot militāras akcijas.

Vairākas valstis sanāksmes laikā aicinājušas pēc jauniem starptautiskiem mehānismiem miera uzturēšanai Gruzijā.

Pēc Riekstiņa teiktā, valstis bija vienotas, ka ES uz vietas Gruzijā jābūt pārstāvētai plašāk. Arī Latvija, iespējams, varētu tikt pārstāvēta Gruzijā ar saviem novērotājiem jeb ekspertiem.

"Pagaidām gan tas ir tikai politisks lēmums, pie kura īstenošanas vēl jāstrādā," norādīja Riekstiņš.

Kā ziņots, Polija un Baltijas valstis stingri nosodījušas Krievijas rīcību, nodēvējot to par agresiju Gruzijā. Šīs valstis atbalsta spēcīgu ES pretreakciju un mudinās konflikta zonā izvietot ES miera uzturēšanas spēkus, kas būtu krietni neitrālāki par krievu miera uzturētājiem.

Arī Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts, kurš pirmdien izlidoja uz Gruziju, stingri nosodīja Krievijas rīcību, nodēvējot Maskavas gājienus par starptautisko likumu pārkāpumu.

Tajā pašā laikā Itālija, kuras premjerministram Silvio Berluskoni ir draudzīgas attiecības ar Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu, pauda atbalstu Maskavai un aicināja Eiropā neveidot "pretkrievu" koalīciju.

"Mēs nevaram Eiropā radīt pret Krieviju vērstu koalīciju, un šajā punktā mēs esam tuvi Putina nostājai. Šis karš Gruziju ir atstūmis tālāk no Eiropas," paziņoja Itālijas ārlietu ministrs Franko Fratīni.

Francija kā ES prezidējošā valsts piedāvājusi plānu karadarbības izbeigšanai starp Gruziju un Krieviju. Plāns paredz tūlītēju uguns pārtraukšanu un bruņoto vienību atvilkšanu pozīcijās, kuras tās ieņēma līdz 6.augustam, kad Gruzijas separātiskajā Dienvidosetijas provincē sākās plaša karadarbība. Vienlaikus plānā uzsvērta nepieciešamība pēc zināmas starptautiskās klātbūtnes konflikta reģionā un Gruzijas teritoriālās integritātes ievērošanas.

Krievija jau ir paziņojusi, ka tai nav pieņemams Eiropas piedāvātais pamiera plāns.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form