close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ceturtdien 25 valstu līderi nolēma izteikt vēsturisko priekšlikumu par iestāšanās sarunu sākumu 2005.gada 3.oktobrī, taču uzstāja uz to, ka Turcijai, svarīgai NATO sabiedrotajai, līdz šim datumam ir jāveic darbības, lai normalizētu attiecības ar Kipru. Šis noteikums Turcijai pagaidām nav pieņemams.

Agri no rīta Turcijas premjerministrs Tajips Erdogans tikās ar Nīderlandes kolēģi Janu Peretu Balkenendu, lai censtos rast kompromisu, taču tas nav izdevies. Turcijas delegācijas pārstāvji ir pārliecināti, ka ES nepiekāpsies Kipras jautājumā.

Sammita sākums tika atlikts par vairāk nekā stundu, kamēr ES valstu līderi centās pārliecināt Erdoganu pieņemt savienības nosacījumus.

ES valstu vadītāju priekšlikums tika paziņots jau vairākas stundas pirms sammita sākuma, un bija paredzēts, ka Turcijas pārstāvji to parakstīs tikšanās sākumā, informē Reuters.

“Turcijas puse ir ārkārtīgi neapmierināta. Viņu izredzes izdarīt grozījumus vienošanās tekstā ir ļoti niecīgas,” saka kāds Turcijas pārstāvis.

“ES izvēlas 600 000 Kipras iedzīvotājus 70 miljonu Turcijas iedzīvotāju vietā, un es nevarēšu to izskaidrot savai tautai,” izteicās Erdogans.

Savukārt Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeks Strovs saka, ka šī lēmuma politiskā nozīme nav tik liela: “Mēs nelūdzam Turcijas valdību oficiāli vai neoficiāli atzīt Kipras valdību, un tagad mēs pūlamies viņus par to pārliecināt.”

Lielbritānijas amatpersona stāsta, ka daudzām ES valstīm ir juridiski saistoši līgumi ar tādām vienībām kā Palestīnas pašpārvalde vai Taivāna, kaut arī tās nav oficiāli atzītas kā valstis.

Zviedrijas premjerministrs Gorans Persons saka: “Tagad Turcijai ir jāizdara lēmums, vai tā grib pievienoties valstu savienībai. Mēs varam šo valsti uzaicināt, taču mums ir daži priekšnoteikumi.”

Turcijas atbalstītāji apgalvo, ka plašās, galvenokārt lauksaimniecības teritorijām klātās valsts iekļaušana ES sastāvā nostiprinātu tās stabilitāti, kā arī veicinātu rietumu dialogu ar islama pasauli.

Turcijas pretinieki uzskata, ka šī valsts ir pārāk liela, pārāk nabadzīga un kultūras ziņā pārāk atšķirīga, lai veiksmīgi iekļautos ES, un valstu apvienība riskē ar paplašināšanos, kas varētu izraisīt tās bojāeju, ja tā robežosies ar Irānu, Irāku un Sīriju.

Neskatoties uz lielajām atšķirībām, ES valstu līderi tomēr nolēma sākt iestāšanās sarunas ar Turciju vairāk nekā 40 gadus pēc tam, kad Ankara 1963.gadā parakstīja saistību līgumu, tādējādi sperot pirmo soli uz iestāšanos.

“Šovakar Eiropas Savienība ir atvērusi savas durvis Turcijai, ceturtdienas vakarā teica Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. “Es patiesi ceru, ka šis ir piedāvājums, kuru Turcija ar prieku pieņems.”

Taču līgumā ir vairāki punkti, kurus Turcija nav gatava pieņemt, vissāpīgākais no kuriem ir jautājums par Vidusjūras salu Kipru, kas jau 30 gadus ir izvairījusies veikt diplomātiskas aktivitātes.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form