Kamēr Vācija un Francija pretēji Lielbritānijai joprojām ir pret piedalīšanos jebkādā militārā akcijā, to ekonomikas varētu ciest no jebkādiem kara radītajiem satricinājumiem.
Diskusijas līdz šim aprobežojas starp trīs valdībām. Tomēr amatpersonas saka, ka ar ideju tiks iepazīstināti visi ES finanšu ministri, ja ANO Drošības padome pieņems otru rezolūciju, kas apstiprina militāru vēršanos pret Irāku.
Vācijas kanclers Gerhards Šrēders svētdien pirmo reizi oficiāli iepazīstināja ar plānu, kad viņš tikās ar savas sociāldemokrātu partijas (SPD) līderiem. Kanclers paziņojis: "Eiropas līmenī ne obligāti būs parastā pieeja budžeta nostiprināšanai." To netieši apstiprināja SPD ģenerālsekretārs Olafs Šolcs. "Pašreiz netiek vājināts nostiprināšanas kurss (..) taču, dabiski, ikvienam ir jāgatavojas dažādiem iespējamiem notikumiem ekonomikā," viņš sacīja.
Vācija īpaši riskē vājās ekonomikas dēļ, kas, pēc prognozēm, šogad nepieaugs vairāk kā par vienu procentu. Valsts, kas tika oficiāli nosodīta par tās 3,75 procentu lielo budžeta deficītu pagājušajā gadā, riskē, ka trīs procentu robeža var tikt pārsniegta otro gadu pēc kārtas.
Bezdarbnieku skaits pagājušajā mēnesī pieauga līdz 4,6 miljoniem cilvēku, un uz Šrēderu tiek izdarīts spēcīgs spiediens no kreisā spārna un arodbiedrību puses mīkstināt aizņemšanās limitus un pievērsties daudz plašākai politikai, lai izvairītos no recesijas.
Noteikumu atvieglošana eiro varētu būt izdevīga Francijai, kurai ir bijušas domstarpības ar Eiropas Komisiju (EK) par budžeta politiku, kā arī citām valstīm.
Šāds solis gandrīz pilnīgi noteikti sadurtos ar asu EK pretestību, ja vien apstākļi nebūs steidzami. ES monetāro lietu komisārs Pedro Solbess nedēļas nogalē brīdināja, ka Vācijai ir jāturas pie saviem solījumiem samazināt deficītu par vienu procentu 2003.gadā.
Viņš nepiekrīt ieteikumiem, ka stabilitātes pakts būtu jāmīkstina, vēl pirms tiek pasludināts karš ar Irāku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
