Kopīgajā paziņojumā ministri uzsvēra, ka sarunu rezultātiem lauksaimniecības un finansu sfērās jāpamatojas uz četrām lielākajām prasībām: visai ES politikai, ieskaitot strukturālo un kohēzijas, kā arī lauksaimniecības politiku, jābūt pilnībā piemērotai arī jaunajām dalībvalstīm, ir jāgarantē pašreizējo dalībvalstu un jauno dalībvalstu lauksaimnieku vienlīdzīga konkurence, jauno dalībvalstu finansu pozīcijām pēc iestāšanās (ES), salīdzinot ar pēdējo pirmsiestāšanās gadu, ir jāuzlabojas, un, ja pastāv attaisnota nepieciešamība pēc pārejas periodiem strukturālās vai kohēzijas politikas, kā arī lauksaimniecības finansēšanā, tiem nevajag pārsniegt pašreizējo finansu perspektīvu.
Ministri uzskata, ka šo prasību izpildei ES jāatvēl adekvāti naudas līdzekļi.
Ministri arī pieprasīja, lai jaunās dalībvalstis pēc paplašināšanās nekļūst par tīrajiem donoriem ES centrālajam budžetam, turklāt jebkuriem budžeta un lauksaimniecības sektoros noteiktajiem pārejas periodiem nevajadzētu stiepties aiz ES pašreizējā 2006.gada budžeta plāna.
Kaut arī ES amatpersonas ir uzsvērušas, ka no jaunajām dalībvalstīm netiks pieprasīts ES budžetā iemaksāt lielāku summu nekā tās saņems pirmajos gados, Eiropas Komisijas (EK) ierosinātās ierobežotās lauksaimniecības subsīdijas esot izrādījušās problemātiskas.
Kandidātvalstu vienotā nostāja, pieprasot vienlīdzīgas subsīdijas, var izrādīties trieciens arī EK pagaidām vēl neapstiprinātajam ierosinājumam par 10 gadu pārejas periodu lauksaimniecības subsīdiju piešķiršanai pilnā mērā jaunajām dalībvalstīm. Pašreizējās 15 ES dalībvalstis vēl nav oficiāli apstiprinājušas EK ierosinājumu attiecībā uz lauksaimniecības subsīdijām.
Kandidātvalstu ministri arī pauda cerību, ka nākošajā ES samitā Seviļā, beidzoties Spānijas prezidentūrai, ES apstiprinās oficiālu paplašināšanās grafiku.
Kopējā deklarācijā arī pausts atbalsts iestāšanās sarunās mazāk veiksmīgajām valstīm - Rumānijai un Bulgārijai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
